„Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais” Ebrejiem 11:3.
Visas dabas lietas un norises liecina par dzīvā Dieva darbiem. Daba
ir mūsu mācību grāmata, kuru mums devis Dievs, visu lietu Radītājs. Šīs
dabas lietas nedrīkst saukt par Dievu. Tās stāsta par Dieva raksturu,
bet tās nav Dievs. Ar Viņa radīto lietu starpniecību mēs varam izprast
Dievu, Viņa mīlestību, Viņa varu un viņa godību, tomēr cilvēkiem draud
lielas briesmas pielūgt dabu kā Dievu.
Cilvēka mākslinieciskā prasme rada ļoti labas un skaistas lietas,
kas iepriecina mūsu acis, un šīs lietas kaut ko mums stāsta par viņu
izgudrotāju, tomēr tās nav pats cilvēks… Jāizceļ nevis šie izstrādājumi,
bet gan cilvēks, kas izgudroja šīs slavējamās lietas. Tā tas ir arī ar
dabu. Kunga vara pastāvīgi atklājas kā brīnumus darošs spēks, lai
cilvēku ģimene varētu saskatīt bezgalību augšā aiz visām radītām lietām
un saprast, ka Viņš, Kurš izgudroja tādu būtni kā cilvēku, radījis arī
visu citu, kas skaists mūsu pasaulē.
Tagad daudz tiek darīts, lai Radītājs netiktu uzskatīts par
personīgu Dievu. Dievs ir būtne, un cilvēks izveidots Viņa līdzībā.
Radījis cilvēku pēc Savas līdzības, Dievs to bija izveidojis pilnīgu
visā viņa uzbūvē, tomēr tam trūka dzīvības. Tad personīgais,
pašeksistējošais Dievs iedvesa šajā veidojumā dzīvības elpu, un cilvēks
kļuva dzīva, elpojoša un saprātīgi domājoša būtne. Sāka strādāt visas
cilvēka mehānisma daļas. Fiziskiem likumiem sāka paklausīt sirds,
artērijas, vēnas, mēle, rokas, kājas, prāta spējas un izjūtu orgāni. Tad
cilvēks kļuva dzīva dvēsele.
Caur Jēzu Kristu Dievs – ne kaut kāda smarža, vai kaut kas
netverams, bet personīgs Dievs – radīja cilvēku un apveltīja to ar
saprātu un spēku…
Kungs ir dzīvs, personīgs Dievs. Dzīvs, personīgs Pestītājs atnāca
uz mūsu pasauli, lai iznīcinātu sātana maldinošos izdomājumus un viņa
krāpniecisko darbu. - Manuskripts 117. 1898.g. 21.sept., „Personīgs
Dievs.”
[274]
