„Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu
olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā
tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj” Mateja 6:27.28.
Mani izsauca runāt (lielai auditorijai, Oklendā, Kalifornijā) par
katrai dvēselei svarīgā, dziļā un pilnīgā darba vajadzību, lai tā iegūtu
iespējamos spēkus, un ka vajadzētu apkopot visnopietnākās pūles, lai ar
priekšrakstu un priekšzīmi palīdzētu visiem tiem, ar kuriem nākam
saskarē, tiekties pēc šī pilnīgā darba, kam jātiek padarītam viņos caur
Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju.
Ļoti daudzi labprāt pieviļ sevi attiecībā uz savu garīgo stāvokli.
Kristū mums jāiegūst uzvara. Viņš ir mūsu pilnīgā Priekšzīme. Kaut Viņš
pilnībā ienīda grēku, tomēr Viņš varēja raudāt par grēcinieku. Būdams
pazemīgs kā bērns, Viņš tomēr bija dievišķās dabas Īpašnieks. Viņa
raksturā bija tas, kam būtu jābūt mūsu raksturā – nesvārstīga izturība
pienākuma pildīšanā, no kura Viņu nevarēja novērst nekādi šķēršļi, ne
draudi, un tajā pašā laikā Viņa sirdī valdīja līdzjūtība, kas cieta
līdzi visām cilvēces nelaimēm. Viņš nevarēja paiet tām garām, jo Viņš
bija Lielais Ārsts, kuram jādziedina cilvēces slimības.
Viņš bija Debesu Majestāte, kas darīja darbu nākotnei, tomēr Viņš
uzņēmās un nokārtoja arī tagadnes lietas, neatstājot pašas mazākās no
tām novārtā, kaut arī īstenoja visvarenākos plānus kritušās pasaules
iemītnieku labā.
Dārgais Glābējs Jēzus runāja ar Saviem klausītājiem par dzīves
parastajām lietām, par viņu rūpēm attiecībā uz viņu ģērbšanos, ēšanu un
dzeršanu. Viņš tos mācīja, ka šīs lietas nedrīkst tos savaldzināt tā, ka
tiek paņemta visa viņu interese, pastāvīgi par to domājot un par to
rūpējoties. Viņš norādīja uz putniem un teica, ka viņu Debesu Tēvs
rūpējas pat par mazo zvirbulīti. Viņš uztur pasaules, bet gādā arī par
mazajiem putniņiem, un cik vairāk Viņš gādās par tiem, kas veidoti Viņa
līdzībā. Viņš norādīja uz krāšņajiem ziediem, aicinādams klausītājus
padomāt par tiem, un pateica, ka to kailā vienkāršība pārspēj visu
Salamana godību, un tomēr tās tiek nopļautas vienā dienā. Vai jūs neesat
daudz labāki par tām? - Manuskripts 21. 1889.g. 27.sept.
[280]
