„Jēzus viņai atbildēja: „Ja tu zinātu par Dieva dāvanu un Kas tas ir,
Kas tev saka: „Dod man dzert”, tad tu Viņu būtu lūgusi, un Viņš būtu
tev devis dzīvu ūdeni” Jāņa 4:10.
Šī vēsts tikpat noteikti domāta mums kā šai samariešu sievai. Tā
nepārtraukti turpina skanēt no paaudzes uz paaudzi: „Ja tu ko zinātu par
Dieva dāvanu un Kas tas ir, Kas tev saka: „Dod Man dzert,” tad tu būtu
lūgusi, un Viņš tev būtu devis dzīvu ūdeni.” Iekaliet šos vārdus prātā!
Ikkatrai dvēselei vajadzētu atmosties un izprast savu garīgo vajadzību…
Cik daudz ir to, kas nepazīst šo Dieva dāvanu! Viņi runā par
Patiesību, viņi runā par Debesīm un par reliģiju, viņi runā par ticību,
tomēr viņi to nepazīst. Viņiem nav praktisku zināšanu, ko nozīmē ticība
vai – kas tas ir – uzticēties Dievam, kas tas ir – dienu no dienas dzert
dzīvo ūdeni…
Vai ir kāds… kam slāpst pēc dzīvā ūdens un kas domā: „Ak kaut es to
varētu atrast! Es skatos pa labi, tā tur nav. Es meklēju pa kreisi un
tur to neatrodu. Es skatos uz priekšu un aiz sevis, un tomēr nevaru
atrast savu Pestītāju.” Vai vēlaties zināt, kā Viņu atrast? Nāciet pie
Viņa tāds, kāds jūs esat, ar visiem saviem trūkumiem un izjūtot savu
atkarību; dariet to maza bērna vienkāršībā, tādā paļāvībā, kāda bērnam
ir uz vecākiem, un lūdziet Pestītāju apžēloties par jums jūsu lielajā
vajadzībā! Sakiet Viņam, ka jums vajadzīgs Pestīšanas ūdens!
Ja mēs nedzeram ūdeni, ko dod Kristus, mēs nevaram uzlabot savu
stāvokli, ne arī to cilvēku stāvokli, kas atrodas ap mums. Vienīgi ar
pasniegto žēlastību, kuru mums var dot Jēzus Kristus un kuru Viņš
ilgojas mums dot, tiks aizpildītas dvēseles vajadzības, kas nonākusi
tuvu bojāejai.
Šī sieviete nepazina Kristu ne tāpēc, ka bija samariete, jo Viņš
bija nācis glābt kā samariešus, tā jūdus. Viņš neatzīst kastas vai kādu
īpašu iemīlētu tautu. Viņš nāca atņemt pasaulei tās grēkus. To Viņš
labprāt grib darīt priekš visiem, jūdiem un pagāniem, un tam jātiek
padarītam pie mums, pirms mēs varēsim ieiet Debesīs. Mums jāļauj Viņam
atņemt mūsu grēkus, jo Viņā nebija neviena grēka. Viņš nes mūsu grēkus. -
Manuskripts 18. 1895.g. 19. okt.
[302]
