„Svētīgi tie kalpi, kurus Kungs pārnākot atrod nomodā” Lūkas 12:37.
Kas patiesi atgriezušies, tie aicināti darīt darbu, kas prasa naudu
un svētīšanos. Pienākumi, kas spiež mums savus vārdus iekļaut draudzes
algu sarakstā, uzliek mums atbildību strādāt Dievam, cik mēs vien
spējam. Viņš prasa nedalītu kalpošanu, pilnīgu sirds, dvēseles, prāta un
spēku veltīšanu Viņam. Kristus mūs iesaista draudzes ietvaros, lai
varētu izmantot un palielināt visas mūsu spējas sevis atdošanai
kalpošanā citu cilvēku glābšanai. Kaut kas mazāks par to nozīmē strādāt
šim darbam pretī. Visumā ir tikai divas vietas, kur mēs varam noguldīt
savus līdzekļus – Dieva mantu namā vai sātana krātuvē. Un viss, kas
netiek nodots kalpošanai Dievam, tiek pārskaitīts sātana pusē un
izmantots viņa lietas stiprināšanai.
Kungs grib, lai mums uzticētie līdzekļi tiktu izlietoti Viņa
valstības uzcelšanai. Tie tiek uzticēti Viņa pārvaldniekiem, lai tie
saprātīgi rīkotos ar tiem un kā ienākumu pienestu Viņam mūžīgai dzīvei
izglābtas dvēseles. Un šīs dvēseles savukārt kļūst par Patiesības
pārvaldniekiem, lai Dieva valstības interesēs sastrādātos ar visu lielo
uzņēmumu.
Kur vien Dieva valstības pārvaldniekos ir dzīvība, tur būs augšana
un vairošanās; tur pastāvīgi notiek maiņa, ņemšana un došana, līdzekļu
saņemšana un Kunga īpašuma atdošana atpakaļ. Dievs strādā caur ikkatru
patiesu ticīgo, un saņemtā gaisma un svētības atkal tiek atdotas darbā,
ko veic ticīgais. Tādā veidā atdodot, ko pats bija saņēmis, viņa
uzņemšanas iespējas palielinās. Izdalot Debesu dāvanas, viņš atbrīvo
vietu, lai dvēselē no dzīvā Avota varētu ieplūst jaunas žēlastības un
patiesības straumes. Viņš iegūst lielāku gaismu, lielākas svētības un
pieaugošas zināšanas. Šajā darbā, kas jādara katram draudzes loceklim,
slēpjas draudzes dzīvība un izaugsme.
Cilvēks, kura dzīve sastāv no ņemšanas vien, neko nedodot tālāk,
drīz pazaudēs piešķirtās svētības. Ja Patiesība no viņa neplūst uz
citiem, viņš zaudē spējas to uzņemt. Mums Debesu mantas jādod tālāk, ja
vēlamies saņemt jaunas svētības… Ja cilvēki kļūst par kanāliem, caur
kuriem Dieva svētības var plūst uz citiem, tad Kungs šos kanālus vienmēr
piepildīs no jauna. - Manuskripts 139. 1898.g. 21.okt., „Aicinājums
misijas darbā.”
[304]
