„Mozus ganīja Jetrus, sava sievastēva, Midiānas priestera, avis” 2. Mozus 3:1.
Mozus četrdesmit gadus bija ganāmpulka gans, lai mācītos pazīt pats
sevi un lai šķīstītu sevi ar sevis iztukšošanu, ka Kungs varētu viņā
īstenot Savu gribu. Kungs par Saviem strādniekiem neizvēlas
intelektuālus vai emocionālus automātus. Darbam vajadzīgas abas šīs
lietas, tomēr cilvēcīgajiem rakstura elementiem jātiek šķīstītiem un
atbrīvotiem no nepilnībām, ne runājot par Dieva prātu, bet darot Dieva
prātu. „Ja kas grib pildīt Viņa prātu, tas sapratīs” Jāņa 7:17. Mozu
sagatavoja Dievs. Viņš to pakļāva ilgam dvēseles audzināšanas procesam,
lai tas kļūtu par spējīgu Israēla vadoni.
Inspirācija nāks pār Dieva izredzētiem cilvēkiem, bet ne pie tāda,
kurš ir augstās domās par savu intelektuālo pārākumu. Ikkatram cilvēkam,
ko Dievs izlietos Savas gribas īstenošanai, par sevi jādomā pazemīgi un
neatlaidīgā dedzībā jātiecas pēc lielākas gaismas. Dievs neprasa ne no
viena, lai tas strādātu kā iesācējs, un tad grimtu arvien dziļāk
apzinātā pazemībā un kļūtu arvien nespējīgāks. Dievs prasa no ikviena,
ar ko Viņš sastrādājas, lai tas domātu, lūgtu, cerētu un ticētu
visaugstākā un pilnīgākā veidā.
Daudziem, tāpat kā Mozum, ļoti daudz kas būs jāaizmirst, lai apgūtu
tieši tās mācības, kuras viņam katrā ziņā ir jāzina. Stingru garīgu un
morālu disciplīnu Mozum vajadzēja audzināt pašam sevī, un arī Dievam
bija jāstrādā pie viņa. Tikai tad viņš bija derīgs veidot citu cilvēku
prātus un sirdis. Viņš bija mācīts Ēģiptes galmā. Nekas netika uzskatīts
par mazsvarīgu, lai sagatavotu viņu par armijas virspavēlnieku. Viņā
prātā bija iepotētas elkiem kalpojošo ēģiptiešu nepareizās teorijas un
iespaidus, kas viņu apņēma agrāk, kā arī atmiņas par lietām, kuras viņš
bija pieradis redzēt, nevarēja tik viegli nokratīt, aizmirst un izlabot.
Tā tas ir ar daudziem, kas kaut kādā virzienā ir baudījuši nepareizu
audzināšanu. Lēnām un pamazām, punktu pēc punkta, bija jāatstāj visi
pagānu mitoloģijas elkudievīgie maldi. Nonākt pie pareizas ticības
daudzās lietās viņam palīdzēja Jetrus, cik tālu viņš pats to izprata.
Mozus strādāja, tiecoties uz augšu, pretī gaismai, un tikai tad viņš ar
skaidru sirdi varēja skatīt Dievu…
Dievs mūsu labā ir darījis visu. Bet ko mēs esam darījuši? Vai
kļūsim uzticīgi Viņa žēlastības namturi? - Manuskripts 45. 1890.g.
8.nov. „Virdžīnijas Sendsā (tagad Stenlejā)”, dienasgrāmata.
[322]
