„Bet svešiniekus, kas turas pie Tā Kunga, kalpo Viņam un mīl Viņa
Vārdu, lai būtu Viņa kalpi… tos Es vadīšu Savā svētajā kalnā un
iepriecināšu Savā lūgšanas namā” Jesajas 56:6-7.
Priecīgā pestīšanas vēsts jāsniedz tiem, kas to vēl nav dzirdējuši.
Sātans apņēmies parādīt pasaulei Dieva ļaudis nepareizā gaismā. Viņš
priecājas, ja to dzīvē atklājas trūkumi, ja tie iemīl apšaubāma rakstura
vilcienus. Savā darbā viņš izmanto tieši šos rakstura vilcienus. Ar
nepareizu teoriju un nepareizu zinātnisku atziņu izplatīšanu viņš cenšas
turēt Dieva ļaudis pastāvīgā nedrošības sajūtā. Viņš cenšas tos
piekrāpt, kā piekrāpa Ādamu un Ievu. Viņš vēlas tos atšķirt no Dieva,
viņu īstā Padomdevēja, lai tie tad pieņemtu viņa spiritiskās viltības.
Ar šīm viltībām, kas ietērptas gaismas tērpā, viņš cenšas piekrāpt, ja
iespējams, pat izredzētos. Daudzi padodas šīm kārdināšanām, un Dieva
kalpu laiks un iespaids, ko vajadzētu izlietot neticīgo iepazīstināšanai
ar šī laika patiesību, tiek atdots ticīgo cilvēku atkārtotai
izglābšanai no sātana cilpām. Tā tiek bloķēts ceļš patiesības progresam.
Nav viegli nolīdzināt Ķēniņam ceļu, ja cilvēki uzticas paši sev un dara
miesu par savu stiprumu…
Visiem, kas dara tiesu un taisnību un attur savu roku no ļauniem
darbiem, dots apsolījums: „Tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros
un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, - mūžīgu vārdu, kas
netaps izdzēsts!” Jes. 56:5.
Dieva ļaudīm nav jādibina nekādas kolonijas. Kunga Vārdā teikts: „Tu
izplatīsies pa labi un pa kreisi” Jes. 54:3. Tiem jāizvieto vēstneši pa
visām vietām. Visur jāpasludina šī laika patiesība. Tiem, kuru sirdīs
iespīdējusi gaisma, jāatceras, ka viņi ir Dieva strādnieki, Viņa
liecinieki. Kalpot Dievam un To godāt – tam ir jābūt viņu zinātnei.
Viņiem jāaicina citus turēt Dieva baušļus un dzīvot. Paklausība Dieva
likumiem ir tas jautājums, kam jāpārbauda pasaule…
Patiesība jāpasludina visiem ļaudīm, tautām, ciltīm un valodām.
Pienācis laiks veikt daudz enerģiskāku darbu pilsētās un visos
neapstrādātajos un novārtā atstātajos laukos. – Vēstule 263. 1903.g.
12.nov., ārstiem un medmāsām.
[320]
