„Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam
sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir
nosēdies Dieva tronim pa labai rokai” Ebrejiem 12:2.
Mums vienmēr jābūt pateicīgiem tiem, kas vajadzības brīdī parādījuši
mums savu labvēlību. Bet šīm jūtām, kuras tik viegli pamodina mūsu
draugu nesavtīgā laipnība, vajadzētu mums atgādināt mūsu labā Debesu
Tēva mīlestību un līdzjūtību. Jēzus Kristus darbs tā pārsniedz vistuvāko
un vismīļāko radu parādīto laipnību, ka salīdzinājumā ar to, pēdējā
kļūst mēma un neizteiksmīga. Tas ir dabīgi, ka sirdī mostas vissiltākās
jūtas pret tiem, kas mums kaut ko labu ir darījuši vai mūsu dēļ cietuši.
Ļaujiet man jūs aizvest pie krustā sišanas ainas un jums parādīt
Dieva Dēlu, kas mirst jūsu vietā. Vai Kristus krusta aina neatmodina
visas pateicības jūtas? Vai tā neaizslaucīs prom visu aukstumu un
vienaldzību, kas nocietina sirdi pret mūsu labā pienesto lielo upuri?…
Dvēseļu ienaidnieks, sātans, pastāvīgi strādā ar saviem viltīgajiem
izdomājumiem un apburošajiem valdzinājumiem, lai novirzītu mūsu prātu un
notrulinātu mūsu jūtas, un mēs nespētu aptvert mūsu vislielāko
vajadzību. Visām mazajām dzīves lietām tiek bagātīgi ļauts veltīt mūsu
uzmanības un mīlestība, bet mīlestībai un mūžīgām interesēm ceļā tiek
salikti šķēršļi, un tā tiek saistīta ar maģiskām saitēm…
Daudzi cilvēki pacieš trūkumu un pienes ievērojamus upurus ceļa
turpināšanai, kas sola labumus nākotnē. Viņi atsakās no pašreizējām
ērtībām, uzskatot nākotnes cerības par līdzvērtīgām. Bet Kristus piedāvā
mūžīgo dzīvi kā atalgojumu paklausībai, un, ja kaut kāda nākotnes
labuma dēļ tiek upurētas laicīgā ieguvuma maznozīmīgās lietas, cik daudz
vairāk vajadzētu upurēt ērtības, izpriecas un tagadējos pasaulīgos
labumus nesalīdzināmi bagātākajai un krāšņākajai nākošajai mūžīgajai
dzīvei. Neļaujiet zemes valdzinošajai burvībai nozagt Dievam pienākošos
mīlestību un nocietināt sirdi pret mūžīgām interesēm! Ņemiet vērā
neredzamās lietas! Ieslēdziet Jēzu sirdī! Mīliet Viņu ar visu savu
dvēseli!
Vēstule 15a. 1871.g. 15.nov. Edsonam un Emmai Vaitiem (Edsonam bija 22 gadi, Emmai – 23 gadi.
[329]
