„Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs Palīgs bēdu laikā… Kungs Cebaots ir ar mums” Psalmi 46:1-11.
Ticība nav mūsu pestīšanas pamats, bet tā ir liela svētība; tā ir
acs, kas redz, auss, kas dzird, kāja, kas iet, un roka, kas satver. Tā
ir līdzeklis, bet ne mērķis…
Mums doti visāda veida iedrošinājumi, ka, ikdienas nododot savu
gribu Dievam, pie mums piepildīsies apsolījums: „Jo no Viņa pilnības mēs
visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību” Jāņa 1:16. Jebkura
mūsu labā parādītā Kristus žēlastības atklāsme dota mums atdarināšanai.
Mums Viņa žēlojošais skaistums jāatklāj dzīvē, domās, vārdos un darbos.
Nepalaidīsim garām izdevību runāt un rīkoties, kā Jēzus Kristus darīja!
Mums jāpārstāv Viņa žēlastība, Viņa mīlestība un spēks, ko Viņš mums
devis…
Ja nebūtu caur Kristu saņemtās varas, mums nebūtu nekāda spēka. Bet
Kristum pieder visa vara. „Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos,
sacīdams: „Man ir dota visa vara Debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un
dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā
Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un
redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam” Mat.28:18.-20.
Šeit ir mūsu spēks un mūsu prieks. Pašiem no sevis mums nav nekāda
spēka. Bet Viņš saka: „Es esmu pie jums ik dienas,” palīdzot izpildīt
jūsu pienākumus, vadot, iepriecinot, svētojot un uzturot jūs, piešķirot
jums gudrību runāt vārdus, kas citu cilvēku uzmanību pievērsīs Kristum
un pamodinās viņos ilgas izprast cerības un patiesības nozīmi,
piegriežot viņus no tumsas gaismai un no grēka varas Dievam.
Tā ir brīnišķa doma, ka cilvēcīgās būtnes, var runāt Dieva vārdus,
vienkāršos, iepriecinošos un iedrošinošos teikumos. Dievs izlieto
visvienkāršākos darba rīkus, patiesības sēklas izsēšanai, kas var uzdīgt
un nest augļus, jo cilvēkam, kura sirdī tie ir iesēti, bija vajadzīga
palīdzība – laipna doma, mīļš vārds, kuru iespaidīgu padarīja Tas, Kas
sacīja: „Redzi, Es esmu pie jums līdz pasaules galam.” – Vēstule 329.
1905.g. 16.nov., deviņpadsmit gadus vecajai mazmeitai Meibelai.
[330]
