„Un Gars un līgava saka: „Nāc!” Un, kas to dzird, lai saka: „Nāc!”
Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas”
Atklāsmes 22:17.
Kungs savai draudzei devis īpašu personiskās kalpošanas darbu.
Cilvēku atgriešanai Dievs varēja sūtīt eņģeļus, tomēr Viņš to nedarīja.
Cilvēcībai jāaizsniedz cilvēcība…
Kristus uzdotais darbs jāpieņem un jāpadara. Mums jāiet ticībā,
sirsnīgi izlūdzoties Tā klātbūtni, Kas teicis: „…tās mācīdami turēt
visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas
līdz pasaules galam” Mat.28:20. Ja mums apsolīta tāda pavadonība, tad,
atsakoties uzņemties pašaizliegšanās un pašuzupurēšanās krustu, mēs esam
vainojami lielā neticībā un nepaklausībā… Sniedzot tālāk gaismu, kas
atradusi ieeju mūsu dvēselē, Svētais Gars mums pašiem sniedz vēl lielāku
gaismu, un mūsu sirdis piepildās ar dārgo Kunga prieku…
Mēs ļaudīm varam norādīt uz krustā sisto un augšāmcēlušos Pestītāju.
Visi, kas nākuši pie Jēzus meklēt piedošanu, atraduši, ka Viņš vienmēr
ir labprātīgs uzņemties viņu grēkus un piešķirt tiem taisnību. Kas ir
nācis pie Kristus un ticis patiesi atgriezts, tas ilgosies glābt
dvēseles, kuras atrodas ārpus Kristus. Kas vairāk par visu mīl Dievu un
savu tuvāko kā sevi pašu, tas nevarēs atrast mieru nekā nedarīšanā.
Dievs par darba rīkiem izmanto vienkāršus cilvēkus. Ja arī tiem būtu
tikai viens talants, to lietojot, tas pavairosies. Draudzes lielā kļūda
ir tā, ka dvēseļu glābšanas darbs tiek darīts pārāk ierobežoti un Dieva
Valstības izaugsme norisinās lēni. No savtīgas draudzes izaugs
atkritusi draudze, kas neizlietos savus talantus, lai sastrādājoties ar
Jēzu, atjaunotu cilvēkā Dieva morālo līdzību. Mums jākalpo visai
radībai. Mums uzlikta atbildība strādāt visu labā – priekš mūsu
draugiem, paziņām un tiem, kas sasaistījušies ar pasauli un
atsvešinājušies no Dieva. Mūsu pūļu lokā jāienāk arī ļaudīm, kas ir
šķietami patīkami un piemīlīgi. Patiesība tik pat daudz ir domāta viņiem
kā priekš mums, un mums jāsaka: „Nāc!” - Manuskripts 123. 1897.g.
17.nov., „Kristus uzdevums.”
[331]
