„Un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” Filipiešiem 2:8.
Kristus paaugstināšana ir proporcionāla Viņa pazemošanās darbam un
Viņa izciestajām ciešanām. Tikai kļūstot par Upuri, Viņš varēja kļūt arī
par Glābēju un Pestītāju. Kāds brīnišķīgs noslēpums ietverts Kristus
dievībā! Paaugstinājis bauslību un pagodinājis to, pieņemdams
nosacījumus pasaules glābšanai no bojāejas, Kristus steidzās uz Debesīm,
lai pilnīgi padarītu Savu darbu, un, sūtot Svēto Garu Saviem mācekļiem,
nobeigtu Savu misiju. Ar to Viņš saviem ticošajiem ļaudīm deva drošu
pierādījumu, ka Viņš tos nav aizmirsis, kaut pats atrodas Dieva tuvumā,
kur valda pilnīga un mūžīga līksmība.
Svētajam Garam bija jānāk uz tiem ļaudīm, kas šajā pasaulē mīlēja
Kristu. Tā viņi, pagodinot savu Vadoni, un caur šo pagodināšanu kļuva
spējīgi pieņemt visas viņu misijas izpildīšanai nepieciešamās dāvanas.
Dzīvības Devējs Savās rokās turēja ne tikai nāves atslēgu, bet visas
bagātām svētībām pilnās Debesis. Viņam bija dota visa vara Debesīs un
virs zemes. Ieņēmis savu vietu Debesu pagalmos, viņš svētības varēja
sūtīt visiem, kas viņu pieņēma.
Kristus saviem sekotājiem bija sacījis: „Tomēr Es jums saku
patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeju. Jo, ja Es neaizietu,
Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums” Jāņa
16:7. Tā bija dāvanu Dāvana. Svētais Gars tika sūtīts kā visdārgākā
Manta, kādu vien cilvēks var saņemt. Draudze tika kristīta ar šī Gara
spēku. Mācekļi tika sagatavoti iet un pasludināt Kristu vispirms
Jeruzalemē, kur norisinājās Taisnības Ķēniņa nopelšanas apkaunojošais
darbs, un tad līdz vistālākajām pasaules daļām…
Cik pilnīgi un bagātīgi šīs dāvanas nāks pār visiem, kas Dievam
tuvojas Viņa Dēla vārdā! Ja tie ievēros Viņa Vārdā izklāstītos
nosacījumus, Viņš atvērs tiem Debesu logus un izlies pār viņiem
svētības, ka tiem aptrūks vietas to uzņemšanai. Ja Dieva ļaudis,
paklausot Viņa priekšrakstiem, svētos sevi, Kungs strādās viņu vidū.
Viņš atjaunos pazemīgās un sagrauztās dvēseles, darot raksturus svētus
un šķīstus. - Manuskripts128. 1897.g. 28.nov., „Vienīgais Vidutājs.”
[342]
