„Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums” Jāņa 14:18.
Kaut naktī es negulēju sevišķi labi, mans miers līdzinājās upei.
Jēzus mīlestība arvien lielākā mērā manā sirdī pieaug, un es arī mīlu
Viņu, un sirdi pārpilda pateicības jūtas. Manam prātam tik skaidri un ar
tādu spēku atklājās dievišķo patiesību vērtība, ka es to ilgojos
izteikt visiem, kurus varu aizsniegt, lai tos iepriecinātu un
iedrošinātu ar to mierinājumu, ar kuru pati jūtos iepriecināta. Neizjūtu
ne vismazāko neapmierinātību. Jaukas domas un ainas slīd gara acu
priekšā līdzīgi zeltainiem skatiem un mana sirds līksmo, un dvēsele
izjūt degsmi, ilgodamās sevi atklāt citiem.
Lasot Rakstus, likās, ka gaisma apmirdzēja ikkatru burtu – domas
šķita svaigas, jaunas un svarīgas – un mana sirds ir pilnīgi
saskaņojusies ar visu. Es jūtos pateicīga par katru acumirkli, pat
nomodā esot naktī, ja neesmu varējusi gulēt.
No ikdienišķajiem piedzīvojumiem zinu, ka Svētais Gars ir pie manis,
kad es lasu Viņa Vārdu, iedēstot patiesību sirdī, lai tā dzīvē un
raksturā atklātos tālāk citiem. Svētais Gars ņem patiesību no svētajām
lappusēm, kur Viņš pats to ielicis, un iespiež to dvēselē. Kādu svētu
prieku, kādu cerību un mierinājumu, mēs varam iegūt, ja to sniedzam
citiem!
Es pēcpusdienā biju sapulcē (Ballaratā N.S.W., Austrālijā), kur
klausīties Vārdu bija sanākuši vairāk, nekā es cerēju. Es runāju par
Jāņa 14:15.-24. Kungs man deva vārdus, ko teikt ļaudīm, atklājot viņiem
dārgos Pestītāja dotos apsolījumus, kas domāti visiem, kas Viņu pazīst
un tur Viņa baušļus.
Jēzus prasa, lai tie pierāda savu mīlestību uz Viņu: „Ja jūs mīlat
Mani, turiet Manas pavēles” Jāņa 14:15. Ja mēs nespētu turēt Viņa
pavēles, kāpēc tad Viņš runātu šādus vārdus? Tieši nākošais pants atver
mums atziņu bagātību: „Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai
Tas būtu pie jums mūžīgi” (16.p.)
Vai vārdi no Dieva vienpiedzimušā Dēla lūpām varētu darīt šī
apsolījuma vārdus vēl skaidrākus un noteiktākus? - Manuskripts 2.
1892.g. 3.dec. dienasgrāmata.
347
