„Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas
cilts. Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām
un prasmi visādos darbos” 2. Mozus 31:2.
Dievam vienmēr ir izredzēti vīri, kas var ieņemt vietas, kur
jāpadara kāds darbs, vīri, ar kuriem un caur kuriem Viņš var strādāt…
Katram cilvēkam Kungs uzticējis talantus – dāvanas, kas atbilst kādas
vietas vajadzībām…
Kungs piešķir saprašanu ikvienam, kas pilnīgi savienojas ar Viņa
darbu. Mēs neesam atstāti, lai uzticētos cilvēcīgai gudrībai, bet mums
ir dota priekšrocība meklēt padomu pie Viņa…
Mēs visi esam Dieva ģimenes locekļi. Mums visiem lielākā vai mazākā
mērā uzticēti Dieva dotie talanti, un mēs esam atbildīgi par viņu
izlietošanu. Vai mūsu talanti ir lieli vai mazi, mums tie jālieto,
kalpojot Dievam, un mums jāatzīst ikviena cilvēka tiesības lietot viņam
uzticētās dāvanas. Nekad nevajadzētu noniecināt kaut vismazāko fizisko,
intelektuālo vai garīgo kapitālu. Dažs tirdzniecībā ieguldīs sīkas
monētas, un Dieva svētību pavadībā un nenogurstošā uzticībā šo pazemīgo
ļaužu ieguldījums var sekmīgi izvērsties un dot peļņu proporcionāli
uzticētajam kapitālam. Nevienam nevajadzētu vieglprātīgi raudzīties uz
pazemīgu strādnieku, kas atrodas savā vietā un dara savu darbu, lai cik
mazs šis darbs varētu izskatīties.
Ak, kā man sāp sirds, redzot ļaudis, kuriem bijušas lielas iespējas,
cenšamies atrast savu vietu ierobežotā jomā tā vietā, lai ar
iedrošinājumu tie būtu attīstījušies un pildītu augstas lietderības
pienākumus. Kungs izlieto kā lielus, tā mazus resursus. Daudziem, kas
savu dzīvi piepildījuši ar lielu rosmi un nopietnību, vajadzīgas citu
cilvēku atzinības, padoms un iedrošinājums. Dievs ar prieku noraugās uz
saviem bērniem, kas, viens otru atbalstot un viens otru iedrošinot,
arvien vairāk uzlabo savas darba spējas.
Visiem, kam uzticēti lieli vai mazi talanti, jāsakļaujas vienotā
kopā. Mums vairāk vajadzīgs Pestītāja gars, lai palīdzētu tiem, kas tiek
ierobežoti un kavēti. Mēs nekad neuzzināsim, cik daudz mēs varētu
viņiem palīdzēt viņu izaugsmes pūlēs, jo tas tiks darīts zināms tikai
pēdējā tiesā. Mums visus vajadzētu iedrošināt atcerēties, ka ir dažādas
dāvanas. - Vēstule 260. 1903.g. 2.dec. Dr. Džordžam A. Harem, kas tika
aicināts saistīties ar Vašingtonā (Washington DC) ceļamo sanatoriju.
[346]
