„Jo Es zināju, ka tu esi stūrgalvīgs, tavs pakausis kā no dzelzs un tava piere kā no vara” Jesajas 48:4.
Stūrgalvība ir ļoti slikta rakstura īpašība; ja tā netiek uzvarēta,
tā nodara daudz ļauna. Stūrgalvīgs cilvēks neatkāpsies ne no kādiem
saviem uzskatiem. Stūrgalvību izsauc ierobežots prāts. Prāta ziņā
spējīgi cilvēki, kas ļauj savā raksturā attīstīties stūrgalvībai,
atteiksies ticēt patiesībai tikai tāpēc, ka paši nav tās autori.
Stūrgalvība ir šķērslis visāda veida pieaugšanai. Stūrgalvīgu
cilvēku grūti pārliecināt par lietām, kuras viņš pats nevar redzēt. Tas
nesaprot, ko nozīmē staigāt ticībā. Viņš turas pie saviem plāniem un
uzskatiem, lai tie būtu pareizi vai nepareizi, jo tādam domu gājumam
viņš ir nodevies. Viņš var redzēt daudzus pierādījumus savai nepareizai
rīcībai; brāļi var pacelt savas balsis pret viņa uzskatiem un metodēm
attiecībā uz panākumu gūšanu darbā, tomēr pārliecināšanu viņš atraida ar
savām iemīļotajām, gandrīz neiedragājamām barjerām. Viņš izteiks domas,
kurām nevarēs piekrist pieredzējuši un sprieduma spējīgi cilvēki, kas
ir tikpat gudri un inteliģenti kā viņš. Viņš izteiks slēdzienus, it kā
viņš visu varētu paredzēt, un aizstāvēs savus uzskatus kā vispareizākos.
Paša „es” tik ilgi bijis viņā kā visu noteicošais elements, ka šis
nelaimīgais cilvēks uzskata par tikumu turēties pie saviem uzskatiem. Ja
neies pa viņa norādīto ceļu, viņš katrā izdevīgā brīdī cels iebildumus
kā sīkās, tā lielās lietās. Viņš turēsies pie saviem vārdiem, vai tie ir
pareizi, vai pilnīgi nepareizi. Tāda rīcība, bieži atkārtota, pāraug
nostiprinātā ieradumā un kļūst par raksturu…
Divi vai trīs cilvēki, kas kritizēšanu padarījuši par zinātni, kas
nostājas pretī gandrīz visam, pat vislabāko pasākumu var padarīt par
ļoti sliktu. Viņi var izsēt vairāk šaubu sēklu, kā tie vēlētos redzēt
nobriestam pļaujai…
Kungam nepatīk, ja šāds gars kavē un aptraipa Viņa darbu. Viņš
aicina cilvēkus, kas izvedīs dzīvē Viņa gribu, cilvēkus, kurus vadīs
Viņa Svētais Gars. - Manuskripts 159. 1898.g. 8.dec., „Nerunājiet sliktu
ne par vienu cilvēku.”
[352]
