„Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?” Daniela 4:27.
Tautu vai atsevišķu cilvēku spēks nav meklējams īpašās spējās vai
veiklībā, kas it kā padara tos neuzvaramus. Viņus lielus vai stiprus var
padarīt vienīgi Dieva spēks un Viņa nodoms. Ar savu izturēšanos pret šo
nodomu cilvēki paši izšķir savu likteni.
Cilvēces vēsture stāsta par cilvēka sasniegumiem, viņa uzvarām
kaujās, viņa panākumiem, kāpjot pasaulīgās varenības kalnā. Dieva
vēsture apraksta cilvēku tādu, kādu Debesis to redz. Dievišķajā pārskatā
viss viņa nopelns sastāv no paklausības Dieva prasībām. Viņa
nepaklausība uzticīgi tiek pierakstīta kā sodu pelnoša, ko tas noteikti
saņems. Mūžības gaismā atklāsies, kā Dievs rīkojas saskaņā ar tik
svarīgo paklausības vai nepaklausības jautājumu.
Gadu simtus pirms tam, kad parādījās ļaudis, pravietiskais rakstāmrīks Svētā Gara vadībā uzrakstīja to vēsturi…
Dieva balss, ko dzirdēja sen aizgājušās paaudzes, ir skanējusi cauri
gadsimtiem, cauri paaudzēm, kas ir nākušas un gājušas pāri darbības
skatuvei. Vai lai Dievs runā un Viņa balss lai netiek ņemta vērā? Kāds
spēks sakārtojis visu šo vēsturi, ka tautām jānāk vienai pēc otras
iepriekš noteiktā kārtībā, laikā un vietā, neapzinīgi liecinot par
patiesību, kuras nozīmi tās pašas neizprata?…
Dievs Savā lielajā plānā katram cilvēkam ir paredzējis kādu vietu.
Ar patiesību vai viltu, ģeķīgi vai gudri ikkatrs piepilda kādu nodomu,
ar ko tiek panākts kāds iznākums…
Pasaules skatījumā ļaudis, kas kalpo Dievam, var izskatīties vāji.
Viņi var it kā iegrimt viļņos, bet ar katru jaunu vilni viņi atkal
parādās, un jau tuvāk savai ostai. „Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību,” saka
Kungs, „un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas
rokas” Jāņa 10:28. Kaut ķēniņi tiktu gāzti un tautas pārceltas,
dvēseles, kas ticībā savienojušās ar Dieva nodomu, paliks mūžīgi. „Bet
saprātīgie mirdzēs kā debesjuma spožums, un tie, kas daudzus veduši pie
taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam” Dan. 12:3. - Manuskripts 36.
1896.g. 9.dec. „Paklausība ir sekmju priekšnosacījums.”
[353]
