„Un Tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un Tā Kunga spožums tos
apspīdēja, un tie bijās ļoti. Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties,
jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks”
Lūkas 2:9-10.
25. decembris jau no seniem laikiem tiek pieminēts kā Jēzus
dzimšanas diena un… es nevēlos ne apstiprināt, ne apšaubīt, cik
piemērota, vai nepiemērota ir šī notikuma svinīga atcerēšanās šajā
dienā, bet es vēlos runāt par mūsu Pestītāja bērnību un dzīvi. Es vēlos
pievērst bērnu uzmanību pazemīgajam veidam, kādā Pestītājs atnāca šajā
pasaulē.
Visas Debesis bija ieinteresētas lielajā notikumā sakarā ar Kristus
nākšanu uz šo zemi. Lai pasludinātu sen apsolītā un ilgi gaidītā
Pestītāja piedzimšanu, Debesu vēstneši nāca pie vienkāršiem avju ganiem,
kas Betlēmes līdzenumos naktī sargāja savus ganāmpulkus. Pestītājam
dzimstot, ganu uzmanību vispirms saistīja spožā gaisma zvaigžņotajās
debesīs, kas viņos pamodināja izbrīnu un izraisīja godbijību…
Pārsteigtie gani tik tikko spēja aptvert dārgo vēsti, kuru tiem atnesa
eņģeļi, un, kad spožā gaisma bija pazudusi, tie viens otram sacīja:
„Ejam tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko Tas Kungs mums licis
paziņot.” Un tie steigdamies nāca un atrada gan Mariju, gan Jāzepu un
bērniņu, silē gulošu. Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija
sacīts par šo bērnu” Lūk.2:15.-17.
Kādu apbrīnojamu mīlestību Jēzus ir parādījis šai kritušai pasaulei!
Ja eņģeļi tāpēc dziedāja, ka Pestītājs bija piedzimis Betlēmē, vai mūsu
sirdīm nevajadzētu atbalsot šo priecīgo melodiju – „Gods augstībā,
miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts”? Kaut arī mēs nezinām tiešo
Kristus dzimšanas dienu, tomēr mēs šo svēto notikumu gribam godināt. Lai
Dievs pasargā, ka kāds kļūtu tik šaursirdīgs un nepiegrieztu šim
notikumam vērību, tāpēc ka nav ziņu par noteikto laiku! Darīsim visu,
lai pievērstu bērnu prātu šīm lietām, kas dārgas ikvienam, kas mīl Jēzu!
Mācīsim viņiem, ka Jēzus atnāca uz šo pasauli, lai visiem nestu cerību,
prieku, mieru un laimi!… Lai dziļš prieks ielīst visās sirdīs par šo
nenovērtējamo Dāvanu – Dieva vienpiedzimušo Dēlu! - „Review and Herald”,
1889. g. 17. dec.
[361]
