„Un mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: „Kāpēc Tu uz tiem runā
līdzībās?” Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: „Jums ir dots zināt Debesu
valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots” Mateja 13:10-11.
Kristus ļāva Saviem mācekļiem saprast, kādēļ Viņš sludināja līdzībās
un paslēpa lielās patiesības zem īpašiem ainojumiem – lai cilvēki, kas
nav pieņēmuši vai nemīl patiesību, kuru sirdis nomaldina viņu pašu
temperaments vai vēlēšanās apmierināt savas tieksmes – nesaprastu Viņa
mācības…
Par neauglīgiem klausītājiem mūsu Kungs uzskata smējējus, paviršus
un laicīgi noskaņotus cilvēkus. Tie nespēj saprast patiesības morālo
godību vai tās praktisku un personīgu piemērošanu savām sirdīm. Viņiem
trūkst ticības, kas uzvar pasauli, un tā iznākumā pasaule noteikti
uzvarēs tos…
Cieša savienība ar Dievu ir tā, kas atver un atdzīvina prātu un
padara to asu. Kristus dienās cilvēki paši pār sevi izsauca aklumu, ka
redzot neredzēj,a un ietiepīgu kurlumu, ka dzirdot nedzirdēja un arī
neizprata. Jēzus tiem teica, ka viņiem nav iemesla justies pārsteigtiem
par to, ko Viņš tiem sacījis attiecībā uz viņu neticību, jo tieši to ir
pravietojis arī Jesaja: „Tāpēc Es uz tiem runāju līdzībās, jo tie
redzēdami neredz un dzirdēdami nedzird un nesaprot. Un pie tiem
piepildās pravieša Jesajas vārdi: ar ausīm jūs dzirdēsit, bet
nesapratīsit; skatīdamies jūs skatīsities, bet neredzēsit. Jo šo ļaužu
sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir
aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī
nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu” (Mat.13:13.-15).
Daži cilvēki, kas apliecina ticību šī laika patiesībai, nonāk
līdzīgā stāvoklī. Viņi nesapratīs Dieva brīnišķos darbus, ar kuriem Viņš
apstiprina Savus vārdus. Tie nesapratīs, ka Dieva Gara darbs norisinās
Viņa spēkā, un ne tāpēc, ka nebūtu pietiekošu pierādījumu, bet tāpēc, ka
viņu stūrgalvība un pašu samaitātās sirdis neļauj tiem godīgi un
atklāti novērtēt šos pierādījumus; grēki nocietinājuši to sirdis, un
pieskaņošanās pasaulei aizmiglojusi viņu spējas izprast dievišķas
lietas… Viņi nevēlas tikt ievadīti taisnības tekā, kas tos ievestu Dieva
pilsētā.
Mums visā pilnībā jāuzticas Dievam. Ikkatrā vajadzības brīdī Viņš
būs vienmēr klātesošs Palīgs. Gaidīsim uz Kungu un ticēsim Viņa
apsolījumiem! Viņš uzklausīs mūs. Tikai ticēsim! Mūsu pestīšanas Vadonis
neatstās mūs, lai mēs paši vadītu savu kuģīti. Viņš palīdzēs un sniegs
mums gudrību, kad redzēs, ka mums tā vajadzīga. - Vēstule 24. 1882. g.
18. dec. V. S. Vaitam.
362
