„Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir Debesīs” Mateja 5:16.
Es ilgojos redzēt draudzi atmostamies, lai tā pilnīgi apzinātos savu
pienākumu un atbildību Dieva priekšā, un ļautu savai gaismai spīdēt
pasaulē spēcīgos, gaišos staros. Daudzu kristiešu gaisma ir pārāk
mirgojoša, untumaina un nedroša. Tā reizēm uzblāzmo spožos staros, bet
tad atkal gandrīz pilnīgi izdziest. Kungu, Israēla Dievu, nevar
pagodināt ar gaismu, kas nespīd spēcīgi kā morālā tumsā, tā gaismā.
Taisnības Saules gaisma nekad nezaudē savu spožumu. Tā pastāvīgi spīd
pār mums. Ja arī sātans met savu velnišķo ēnu šķērsām mūsu takai, gaisma
tomēr turpina spīdēt aiz tās.
Tad kāpēc gan Jēzus sekotāji lai nestaigā Viņa gaismā, atstarojot uz
citiem spožos Taisnības Saules starus? Viņi to var darīt. Kristus to ir
pavēlējis darīt, un Viņš pašķirs iespējas to darīt, jo Viņš nekad
nepavēlētu darīt to, ko tie nespētu darīt. Un, ko iespējams darīt, to
arī vajadzētu darīt, ne tikai viņu pašu laimei un mieram, bet arī par
labu pasaulei.
Mums ik dienas jāpaceļ dvēsele pretī Debesīm, lai uztvertu Taisnības
Saules spožos gaismas starus. Vai Kungs varētu aizmirst būt žēlīgs pret
Saviem ļaudīm, kas Viņu bīstas un Viņu mīl? Nē. Vai Viņš būtu aizvēris
Savas maigās žēlastības kanālus, ka tā vairs nevarētu nonākt pie Viņa
ļaudīm, kas tiek visādi pārbaudīti un kārdināti. Es jums saku, nē.
Raugieties uz augšu, šaubīgās, trīcošās dvēseles. Ieskatieties Jēzus
Kristus Vaigā, no kura staro mīlestība uz Viņa asinīm atpirktajiem
ļaudīm, un nešaubieties vairs!
Jēzus dzīvo kā jūsu Aizstāvis, jūsu lielais Augstais Priesteris.
Viņš Debesu pagalmos pārstāv jūs Tēva priekšā. Ar Savu vidutājību Viņš
jums sagādā visu, ko jūs ticībā prasāt. „Lūdziet, tad jums taps dots;
meklējiet, tad jūs atradīsiet; klaudziniet, tad jums taps atvērts”
Mat.7:7. Kas teica šos vārdus? Mūžīgais Tēvs, Miera Lielkungs. Viņš ir
jūsu Pestītājs. Nekad nepienāks tāds laiks, kad Viņš neturēs Savu Vārdu.
Nekad Viņš nerīkosies kā viltnieks. Dievs ir apsolījis. Lai ticība
satver šo apsolījumu! - Manuskripts 24. 1889.g.21.dec., dienasgrāmata.
[365]
