„Bet paldies Dievam par Viņa neizsakāmo dāvanu!” 2. Korintiešiem 9:15.
Vakar vakarā svētnīcā (Betlkrīkā) risinājās Ziemassvētku svinības,
un viss bija labi – pieklājīgi, svinīgi, un visā teiktajā bija jūtama
pateicība par to, ka Dzīvības Lielkungs, Jēzus, nāca kā bērns Betlēmē,
lai kļūtu par mūsu Upuri. Viņš nāca piepildīt praviešu un redzētāju
iepriekš izteiktos pravietojumus, kurus Viņš tiem bija uzdevis paziņot
Debesu nodoma pildīšanai un lielā misijas darba īstenošanai, kam
vajadzēja risināties saskaņā ar Viņa Paša vārdiem. Un tāpēc ikkatrai
dvēselei vajadzētu pateikties Dievam, ka pasaules Glābējs, Jēzus,
apņēmās pilnīgi atpestīt ikkatru Ādama dēlu un meitu. Par to cilvēkam
vajadzētu izjust īpaši svinīgu atbildības sajūtu. Ja viņi nepieņem šo
Debesu Dāvanu, tad vainot viņi var tikai paši sevi. Upuris ir pienests
visaptverošs, kas pilnīgi saskaņots ar tiesu un Dieva svēto likumu godu.
Nevainīgais cieta par vainīgajiem, un tam vajadzētu pamodināt mūsu
visdziļāko pateicību.
Pusvienpadsmitos (25.decembrī) es runāju uz svētnīcā sanākušajiem
ļaudīm. Kungs man deva teikt visnopietnākos vārdus. Es centos šo lietu
parādīt Dieva Vārda gaismā, ka cilvēku glābšanas darbs negulstas tikai
un izraudzītajiem sludinātājiem, bet ka ikkatram cilvēkam Dievs devis
savu darbu. Kunga darbs jāvirza un priekšu dzīvajiem Kristus miesas
locekļiem, un lielajā Dieva plānā ikkatram jāmācās darīt savu darba daļu
citu cilvēku atgriešanā. Cilvēki iesaistīti Kunga armijā ne ērtību
meklēšanai, ne uzjautrināšanās labā, bet lai panestu grūtības kā
uzticami Kristus krusta kareivji. Ikkatram ierindniekam jādara savs
darbs, jābūt čaklam, drosmīgam un godīgam. Kad biju izmantojusi apmēram
piecdesmit minūtes, tika sniegtas vairākas izcilas liecības.
Mēs atgriezāmies mājup un ieaicinājām uz pusdienām Fredu Vallingu –
manas māsas meitas dēlu, viņa sievu un sievasmāti. Viņi atnāca līdz ar
diviem mazajiem, trīs mēnešus vecu zīdainīti un sešus gadus vecu zēnu.
Viņi šeit bija svešinieki, pie tam, trūcīgi, un viņiem bija vajadzīgs
šis mazais atbalsts. - Manuskripts 24. 1889.g. 25.dec., dienasgrāmata.
[369]
