„Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to
prasa jūsu aicinājuma cieņa, visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits
citu panesdami mīlestībā, cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera
saiti” Efeziešiem 4:1-3.
Lasiet lūgšanu, ko Kristus īsi pirms Viņa nopratināšanas un krusta
nāves lūdz par Saviem ļaudīm. Kristus Savā cilvēcīgajā dabā piedzīvoja
vilšanos un dažādas grūtības. Mana sirds skumst, kad es Bībelē lasu, cik
daudzi atteicās ticēt Kristum kā Dieva Dēlam. Lasām, ka pat viņa brāļi
atteicās Viņam ticēt.
Ticībā un vienprātībā mums jāizveido vienota fronte. Mums jābūt
stipriem Kungā un Viņa žēlastības spēkā. Tikai caur nevienprātību ienāk
ienaidnieks un izsēj savu sēklu. Mums nepieciešama patiesība ikkatrā
punktā. Mums vajadzīgs mazāk mūsu pašu vārdu un vairāk Dieva vārdu. Mēs
atrodamies tuvu laika noslēgumam, un mēs nevaram atļauties kļūdīties.
Patiesība uzvarēs. Mums jābūt „brālīgiem, žēlsirdīgiem, pazemīgiem”
1.Pēt. 3:8. Mums jāvingrinās parādīt kristīgu pieklājību. Mierīga
atbilde klusina dusmu izvirdumu…
Kristu ievaino nesaskaņas, ko viegli var radīt un izbīdīt
priekšplānā. Atšķiriet Jāņa 17. nodaļu un lasiet Kristus lūgšanu, Viņa
lūgumu, lai mācekļi ir tikpat vienoti kā Viņš ar Tēvu! Mēs stipri
apkaunojam Dievu, ja mūsu nesaskaņu atklāšanu uzskatām par nieka lietu.
Ar to noteikti tiks vājinātas mūsu pašu dvēseles un arī citu dvēseles…
Ienesot savas domas un uzskatus, mēs nomaldinām citus. Izceliet
vienkāršo „Tā saka Kungs”, un jūs kļūsiet Kristus līdzstrādnieki!
„Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā
Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu,
par jauku smaržu” Ef. 5:1.2. Dieva Vārdā atmirdz varenas un visu
aptverošas patiesības, kas pārveido sirdi un prātu, kā Kristus to vēlas.
Naktī es dzirdēju dievišķo Skolotāju sakām atsevišķām grupiņām
sekojošus vārdus: „Saskaņojiet savus plānus! Lai jūsu vidū nav strīdu!”
Es tev vēlos teikt, mans brāli: „Raugies uz augšu! Runā par ticību
un cerību! Neskaties uz tumšo pasauli! Lai slavas un cerības dziesmas
valda tavā sirdī un uz tavām lūpām!” - Vēstule 398. 1906. g. 26. dec.,
Dr. D. H. Kresam ar dzīves biedri.
[370]
