„Ja viņi Mani vajājuši, viņi vajās arī jūs. Ja viņi Manus vārdus ir turējuši, viņi turēs arī jūsējos” Jāņa 15:20.
Nav drošāka pierādījumu par sātana darbošanos kā, ja tie, kas Sevi
uzskata par svētītiem kalpošanai Dievam, vajā līdzcilvēkus tāpēc, ka
netic tām doktrīnām, kurām tic viņi. Tie nikni uzbrūk Dieva ļaudīm,
izceldami kā patiesību to, ko viņi zina, ka tā nav patiesība. Tā tie
parāda, ka viņus iedvesmo tas, kas ir brāļu apsūdzētājs un svēto
slepkava. Bet, ja Dievs atļauj tirāniem rīkoties tā, kā priesteri
izrīkojās ar Viņa Dēlu, vai mums vajadzētu atteikties no ticības un
atgriezties pazušanā? Dievs pieļauj šīm lietām notikt ne tāpēc ka Viņš
nerūpētos par mums, jo Viņš saka: „Viņa svēto nāve ir dārga Kunga acīs”
Ps. 116:15.
Ar sātanu kā vadoni, kas tos piepilda ar savu garu, cilvēki var
apbēdināt Viņa ļaudis, viņi var pakļaut sāpēm viņu miesu, tie var atņemt
viņu laicīgo dzīvību, bet tie nevar pieskarties tai dzīvībai, kas
apslēpta Kristū. Mēs nepiederam paši sev. Dvēsele un miesa ir atpirkta
ar cenu, kas samaksāta Golgātas krustā, un mums jāatceras, ka atrodamies
Tā rokās, Kas mūs ir radījis.. Lai arī uz kādu rīcību sātans iedvesmotu
ļaunos cilvēkus, mums jādus drošajā apziņā, ka atrodamies Dieva
aizsardzībā, ka Viņš ar Savu Garu mūs stiprinās visu panest…
Drīz pienāks laiks, kad Kungs teiks: „Ej, mana tauta, savās mītnēs
un aizslēdz savas durvis aiz sevis - paslēpies mazu brīdi, kamēr pāries
dusmas! Jo Tas Kungs drīz izies no Sava mājokļa, lai sodītu zemes
iedzīvotājus viņu grēku dēļ. Tad būs redzamas zemē izlietās asinis, un
tā vairs neapsegs savus nokautos” Jes. 26:20.21.
Cilvēkiem, kas mīl Dievu, nevajadzētu justies pārsteigtiem, ja
ļaudis, kas sevi sauc par kristiešiem, tiek piepildīti ar naidu, tāpēc
ka nevar apspiest Dieva bērnu sirdsapziņu. Drīz vien tie stāvēs visas
pasaules Soģa priekšā, lai atbildētu par sāpēm, kuras viņi nodarījuši
Dieva mantojuma miesai un dvēselei. – „Review and Herald” – 1897. g. 28.
dec.
[372]
