„Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats, un mūžīgi” Ebrejiem 13:8.
Mans brāli un mana māsa, mums acu priekšā jātur Kristus pilnības
priekšzīme. Ja ļaujam domām kavēties pie citu nepilnībām, mūsu pašu
dvēsele piepildās ar ļaunuma raugu.
Cenšoties pasniegt šī laika patiesību pasaulei, mēs sastopamies ar
daudzām grūtībām, tomēr, ja mēs ar savām sirdīm un domām pieķeramies
dārgajam Pestītājam, ja runājam par Viņa mīlestību un Viņa spēku,
grūtības izgaisīs, un mēs jutīsimies laimīgi, redzot Pestītāja
mīlestības pierādījumus. Mēs neesam atkarīgi no pasaules un tās
nepastāvības. „Viņā mājo visa dievības pilnība cilvēka miesā”, Kurā ir
apslēptas visas gudrības un zināšanu bagātības, ir mūsu prieka un
līksmības vainags, mūsu miers, mūsu spēks un mūsu atalgojums. Tāpēc
līksmosim, lai arī kas notiktu ārpusē un iekšpusē!
Mums jāiegūst tāds Kristus žēlastības mērs, kas mūs darītu spējīgus
jau šajā dzīvē dzīvot kopā mīlošā vienprātībā, citādi mēs nekad
nedzīvosim kopā nākošajā dzīvē. Es cenšos mūsu ļaudīm parādīt tās
vienprātības vajadzību, par kuru lūdza Kristus. Dieva Vārda spēkam un
autoritātei jākļūst par mūsu dvēseles daļu. Vienmēr mūsu priekšā ir
pilnības Priekšzīme – Kristus. Uz Viņu varam raudzīties, meklējot
žēlastību un spēku ikkatras vainas pārvarēšanai.
Mums jāsagatavojas Dieva lielajai dienai, ikdienas dzīvē īstenojot
tos pilnības principus, kas atklāti Kristus dzīvē. Viņš aicina mūs
pārstāvēt Viņu. Mēs esam Dieva bērni. Garīgas adoptācijas ceļā mēs esam
kļuvuši par Viņa dēliem un meitām. Mums sava dzīve jāsaskaņo ar Viņa
prātu, pārstāvot Viņu savā dzīvē un raksturā.
Pilnīga saskaņa ar Dieva prātu ir mūžīgas dzīves priekšnosacījums…
Kaut Kungs jūs svētītu, mans brāli un māsa, un vadītu jūs caur Viņa
Vārda zināšanām līdz pilnīgai Viņa prāta izpratnei attiecībā uz jums! -
Vēstule 96. 1911. g. 29. dec., ierindas māsai Ziemeļdakotā, Dž. Dž.
Graveli kundzei.
[373]
