Mēs tuvojamies šīs Zemes vēstures beigām, un sātans strādā kā vēl nekad agrāk. Viņš cenšas uzstāties kā kristīgās pasaules vadītājs un ar apbrīnojamu enerģiju darbojas ar saviem viltus brīnumiem. Rakstos sātans ir attēlots kā apkārt staigājošs rūcošs lauva, meklējot, kuru varētu aprīt. Viņš savā konfederācijā vēlas iekļaut visu pasauli. Paslēpjot savu kroplumu zem kristietības maskas, tas šķietami pieņem kristietības īpašības, pretendējot pat uz paša Jēzus Kristus vietu. — 8MR, 346. (1901)
Dieva Vārds ziņo, ka gadījumos, kad tas atbilst sātana plāniem, viņš ar savu aģentu starpniecību zem kristietības maskas izdara tik spēcīgu spiedienu, lai, ja tas iespējams, pieviltu pat izredzētos. (Mat. 24:24) — Ms. 125. (1901)
Tā kā gari apliecinās ticību Bībelei un parādīs cieņu baznīcas [156] rituāliem, tad viņu darbu atzīs par dievišķā spēka izpausmi. — GC, 588. (1911)
Visstiprākie netikumības nocietinājumi mūsu pasaulē nav paklīdušā grēcinieka vai pagrimušā, no sabiedrības izstumtā, dzīve, bet gan tā cilvēka dzīve, kas citādi izliekas tikumīgs, godājams un cēls, bet piekopj kādu grēku vai padodas kādam netikumam. (..) Ģenialitāte, talanti, līdzjūtība vai pat augstsirdīgi un cēli darbi tādā veidā var kļūt par sātana vilinājumiem, lai aizvestu postā daudzas dvēseles. — Ed, 150. (1903)
