Par dāvanām, kuras Dievs devis draudzei, uzskata fanātismu, nepamatotu satraukumu, viltus runāšanu valodās un trokšņainus piedzīvojumus. Daži ar to tika piekrāpti. Tādas darbības augļi nebija labi, bet "pēc viņu augļiem jums tos būs pazīt". Fanātismu [160] un trokšņošanu ir uzskatījuši par sevišķu ticības pierādījumu. Daži nav apmierināti ar sanāksmēm, jo to laikā nejūtas spēka pilni un laimīgi. Viņi cenšas tādi kļūt un izraisa jūtu satraukumu, bet tādu sapulču iespaids nav labs. Kad laimīgais emocionālais lidojums ir beidzies, tie nogrimst vēl zemāk par to stāvokli, kādā atradās pirms sanāksmes, jo laimes izjūta nenāca no pareiza avota.
Garīgai pieaugšanai vislabākās sanāksmes ir tās, kam raksturīgs svinīgums un dziļa sirds pārbaude, kad katrs vēlas labāk iepazīt pats sevi un cenšas čakli, nopietni un dziļā pazemībā mācīties no Kristus. — 1T, 412. (1864)
