Tomēr ir robeža, ko sātans nespēj pārkāpt, tāpēc viņš ņem palīgā krāpšanu un viltus darbu, kuru patiesībā nespēj veikt. Pēdējās dienās viņš parādīsies tādā veidā, kas liks cilvēkiem ticēt, ka viņš ir otrreiz uz pasauli atnākušais Kristus. Viņš tiešām pārvērtīsies gaismas eņģelī. Bet, lai gan viņš, cik tālu tas attiecas uz ārieni, katrā sīkumā būs līdzīgs Kristum, tomēr pievilts netiks neviens cits, kā tikai tie, kas, tāpat kā faraons, cenšas pretoties patiesībai. — 5T, 698. (1889)
Lielajā krāpšanas drāmā kā visu vainagojošs pasākums būs paša sātana uzdošanās par Kristu. Baznīca jau sen ir atklāti apliecinājusi, ka tā gaida Pestītāja nākšanu kā savu ilgu piepildījumu. Tādēļ lielais viltnieks inscenēs, it kā Kristus jau būtu atnācis. Dažādās pasaules daļās sātans ļaudīm atklāsies kā majestātiska, žilbinoši spoža būtne, kas līdzināsies Jāņa Atklāsmes grāmatā attēlotajam Dieva Dēlam. (Atkl. 1:13-15) Viņu apņemošā godība pārspēs visu, ko mirstīgo acis jebkad redzējušas. Gaisā atskanēs gaviļu sauciens: "Kristus ir atnācis! Kristus ir atnācis!" Ļaudis pielūgsmē zemosies viņa priekšā, un tas pacels savas rokas un teiks svētību vārdus, kā Kristus svētīja savus mācekļus, atrodoties virs zemes. Viņa balss būs maiga un klusināta, un ļoti melodiska. Liegā, [164] līdzjūtīgā tonī viņš izteiks dažas žēlastības pilnas atziņas, ko savā laikā mācīja Pestītājs, viņš dziedinās ļaužu slimības un tad, atdarinādams Kristus raksturu, apgalvos, ka Sabats ir pārcelts uz svētdienu, pavēlot visiem mīlēt dienu, kuru viņš ir iesvētījis. — GC, 624. (1911)
