Dievišķā sijāšana daudzus aizpūtīs prom kā sausas lapas. — 4T, 89. (1876)
Vējš aiznesīs pelavas, līdzīgi mākonim, pat no vietām, kur mēs redzam tikai bagātīgus kviešu krājumus. — 5T, 81. (1882)
Drīz Dieva ļaudis pārbaudīs kvēlojošā bēdu ceplī, un liela daļa no tiem, kas tagad šķiet īsti un patiesi, izrādīsies parasts metāls. (..)
Kad Kristus reliģija tiek visvairāk nicināta un Viņa likumi visvairāk apsmieti, tad mūsu dedzībai vajadzētu būt viskarstākajai un mūsu drosmei un apņēmībai visstabilākajai. Aizstāvēt patiesību un taisnību, kad vairākums mūs atstāj, izcīnīt Kunga cīņu, kad cīnītāju ir maz, — tā būs mūsu pārbaude. Šajā laikā mums jāsmeļ siltums no citu aukstuma, drosme no viņu gļēvuma un uzticība no viņu nodevības. — 5T, 136. (1882)
Šķitīs, ka draudze tūlīt kritīs, bet tā nekritīs. Tā paliks, tikai grēcinieki Ciānā tiks izsijāti — pelavas tiks šķirtas no dārgajiem kviešiem. Tas ir briesmīgi smags, tomēr nepieciešams pārbaudījums. — 2SM, 380. (1886)
Tuvojoties vētrai, liela ļaužu daļa, kas tikai vārdos apliecinājusi ticību trešā eņģeļa vēstij, [181] bet nav svētota, paklausot patiesībai, mainīs savu nostāju un pievienosies pretinieku rindām. — GC, 608. (1911)
