Atskats: Nedēļas nogale meitenēm

No 12. līdz 14. jūnijam meitenes vecumā no 12 līdz 15 gadiem piedzīvoja brīnišķīgu nedēļas nogales programmu. Satikšanās vieta bija viesu nams “Vecupenieki” Spuņciema pusē, kur trīs dienas dalībnieces baudīja sadraudzību mierpilnā un skaistā dabas nostūrī pie upes.

Viena no pirmajām nodarbībām bija veltīta savstarpējai komunikācijai, kur meitenes praktiskā veidā mācījās attīstīt klausīšanās prasmes. Vai zināji, ka sarunā vārdi veido tikai aptuveni 7 % no vēstījuma, balss tonis – 38 %, bet neverbālā saziņa (žesti, mīmika, acu kontakts u. c.) – 55 %? Šis fakts pārsteidza arī dalībnieces un rosināja aizdomāties par to, cik nozīmīga ir saruna klātienē. Mūsdienās esam pieraduši sazināties ar īsziņām, fotogrāfijām un emocijzīmēm, tomēr nekas neaizstāj satikšanos klātienē vai videozvanā. Tieši sarunās aci pret aci varam ieraudzīt otra cilvēka emocijas un būt patiesi klātesoši viens otram.

Dievs mūs ir radījis attiecībām. Viņš aicina lietot vārdus, kas ceļ, iedrošina un ir Viņam patīkami. Nodarbība mudināja meitenes aizdomāties par to, kā viņu vārdi, attieksme un rīcība ietekmē apkārtējos.

“Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!” (Psalmi 19:15)

Katrs rīts sākās ar kopīgu Bībeles nodarbību, bet vakara programmā tika atvērtas iemīļotās burciņas ar dalībnieču dienas laikā iesūtītajiem jautājumiem, liecībām un lūgšanu vajadzībām. Šie vakara brīži, ko papildināja meiteņu izvēlētas dziesmas, kļuva par īpašu sadraudzības laiku.

Sabatā meitenēm bija iespēja aktīvi iesaistīties dievkalpojuma veidošanā. Viņas pašas lasīja Bībeles pantus, dziedāja, muzicēja un dalījās pārdomās. Dievkalpojuma otrajā daļā meitenes izveidoja septiņas grupas un pētīja dažādus attiecību piemērus Bībelē, iepazīstot Ruti un Naomiju, Elizabeti un Mariju, Martu un Mariju, Mozu un Mirjamu, kā arī citas Bībeles personas. Pēc tam katra grupa dalījās savās atziņās par īstu draudzību, dzīves vērtībām un uzticēšanos Dievam ikdienā.

Dievs atbildēja uz mūsu lūgšanām par labvēlīgiem laikapstākļiem, tādēļ Sabata pēcpusdienā varējām doties pastaigā uz jūru.

Par būtisku nedēļas nogales daļu kļuva arī kopīgās maltītes, kas tika gaidītas ar nepacietību. Tās deva spēku dienas aktivitātēm un, protams, priecēja, jo bija ļoti gardas.

Radošajā darbnīcā “Veselīgi našķi” meitenes gatavoja veselīgus gardumus Sabatam – kēksiņus, karoba trifeles, vafeles un čijas pudiņu. Savukārt apgleznošanas darbnīcā katra meitene veidoja dizainu savam priekšautam, ko nedēļas nogales noslēgumā varēja paņemt līdzi uz mājām.

Sirsnīgs paldies nometnes komandai – Ivetai, Ramonai, Elizabetei, Madarai, Tīnai, Junitai, Ellai, Ievai, Mārītei un Edgaram – par ieguldīto darbu, rūpēm un kalpošanu! Paldies arī ikvienai dalībniecei, kura ar savu klātbūtni, iesaisti un atsaucību veidoja šo nedēļas nogali! Visvairāk pateicamies Dievam par Viņa vadību, svētībām un katru labo dāvanu, ko piedzīvojām kopā!

Agnete (dalībniece):
“Meiteņu nedēļas nogale bija ļoti īpaša un piepildīta. Mēs daudz mācījāmies no Bībeles. Krāsojām priekšautiņus, spēlējām “kartupeļus”, draudzējāmies un lieliski pavadījām laiku kopā. Skolotājas atbildēja uz mūsu jautājumiem, kopā lūdzām un dalījāmies ar savām liecībām. Šī bija brīnišķīga nedēļas nogale, kurā ieguvām jaunus draugus un tuvāk iepazinām Dievu. Noteikti braukšu nākamgad!”

Madara (skolotāja):
“Šajās kopā pavadītajās dienās caur Bībeles nodarbībām un radošajām aktivitātēm vēlējāmies meitenes uzrunāt un garīgi stiprināt, pievēršoties trim tēmām, kas veido pamatu laimīgai cilvēka dzīvei: attiecības ar Dievu – “Kas es esmu Dievā?”, attiecības ar līdzcilvēkiem – “Kāda draudzene esmu es?”, kā arī attieksme pret saviem pienākumiem – “Vai esmu pateicīga ņēmēja un priecīga devēja?”. Piedzīvojām, kā Svētais Gars īpaši pieskaras meiteņu sirdij. Viens no maniem mīļākajiem mirkļiem bija redzēt, kā meitenes kļuva arvien drošākas savā ticībā. Ja pirmajās dienās viņas vēl nebija tik pārliecinātas lūgt Dievu skaļi, tad noslēguma aplītī gandrīz katra izteica savu pateicību Debesu Tēvam.
Mūsu mērķis ir radīt drošu vidi, kurā meitenes var stiprināt savu ticību, mācīties lūgt, liecināt, uzdot jebkādus jautājumus, arī tādus, kurus citkārt baidītos uzdot, un veidot īstas mūžības draudzības.”

Emīlija (dalībniece):
“Meiteņu nedēļas nogale bija lieliska iespēja pavadīt laiku kopā ar draudzenēm un pabūt kristīgā, jaukā un mierīgā atmosfērā. Sagatavotās aktivitātes palīdzēja arvien vairāk iepazīt citai citu un arī pašai sevi. Paldies katram, it īpaši pavārītēm, kas palīdzēja šo nedēļas nogali padarīt īpašu, bet vislielākā pateicība Dievam, kurš parūpējās par laikapstākļiem!”

Amanda (dalībniece):
“Man paliks labas atmiņas no šīs meiteņu nedēļas nogales. Bija ļoti priecīgi un interesanti brīži, pavadot laiku ar draugiem šajās trīs dienās. Man ļoti patika sabats, kurā mēs ēdām paštaisītu ēdienu, kā to pagatavot, mums pastāstīja Ieva Punte. Sabatā bija skaista, interesanta pastaiga gar jūru, un mēs labi pavadījām laiku, spēlējot spēli “Kartupelis”. Man patika nodarbības un īpaši vakara programma, kurā mēs dziedājām dziesmas, pārrunājām dienā notikušo un klausījāmies, kā skolotājas atbild uz jautājumiem, ko uzdevām. Man ļoti patika būt šajā nedēļas nogalē.”

Junita (skolotāja):
“Man bija prieks piedalīties šajā pasākumā un iepazīties ar vēl neredzētām meitenēm. Meitenes mūsu kopīgajiem vakariem izvēlējās visskaistākās dziesmas, ar kurām kopīgi varējām slavēt Dievu. Mani arī patīkami pārsteidza meiteņu vēlme izpalīdzēt dažādos darbos un atsaucība, veidojot kopīgu dievkalpojumu sabata rītam.”

Tīna (skolotāja):
“Pēc meiteņu nedēļas nogales vēlos īpaši slavēt Dievu par brīnišķīgajām meitenēm, kuras Viņš atveda uz šo pasākumu. Viņas visas ir tik brīnišķi un skaisti radītas un tik dārgas Jēzus acīs! Viņas ir liela svētība ne tikai cita citai, bet arī mums, skolotājām. Mirkļi, kad varēju redzēt viņu talantus un radošumu, piedzīvot mīļos smaidus un apskāvienus un censties atbildēt uz viņu daudzajiem jautājumiem, mani iedvesmoja un ļoti iepriecināja.”

Ieva (skolotāja un dalībnieces mamma):
“Jau otro gadu man bija iespēja būt mazai daļai no meiteņu nedēļas nogales. Šogad īpašs prieks bija kalpot kopā ar meitu, kura pamazām no dalībnieces kļūst par kalpotāju.
Vēroju meitenes un domāju, kas ir tā īpašā vērtība šādam satikšanās brīdim. Ikdienā bieži meitenes ir vienas ar savu pārliecību, ticību. Skolā, pulciņos un citur reti kad atrodas kāda līdzīgi domājoša meitene. Dažreiz mazā draudzē meitene ir vienīgā meitene. Un jūs jau zināt, cik ļoti meitenes vēlas parunāties un padraudzēties. Lai arī īsu brīdi, bet tomēr bija iespēja satikties, iepazīties izjust draudzīgu atmosfēru un saprast: es neesmu vienīgā, ir arī citas meitenes, kuras cīnās ar tādiem pašiem izaicinājumiem.
Lai Debesu Tēvs stiprina meitenes apziņā, ka viņas nav vienas, palīdz ticēt un uzticēties Viņam, un būt kristīgā sadraudzībā savā starpā!”

Video atskats: https://youtube.com/shorts/nWT_9rjBARA?si=cWec-15-iCx7CccZ