Patiesas dievbijības atmoda mūsu vidū ir vislielākā un visspiedošākā no visām vajadzībām. Tās meklēšanu nepieciešams uzskatīt par pirmo pienākumu. Ir jācenšas iegūt Kunga svētības, ne tāpēc, ka Dievs mums tās nevēlētos piešķirt, bet tāpēc, ka mēs neesam gatavi to saņemšanai. Mūsu Debesu Tēvs ir daudz labprātīgāks dot Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz, nekā laicīgi vecāki vēlas dot labas dāvanas saviem bērniem. Tomēr mums ar atzīšanos, pazemošanos, nožēlu un sirsnīgām lūgšanām jāizpilda nosacījumi, zem kuriem Dievs apsolījis dāvināt savas svētības. Atmodu drīkst sagaidīt vienīgi kā atbildi uz lūgšanām. — 1SM, 121. (1887)
Es jums saku, ka mūsu vidū jānorisinās pamatīgai reformai. Izmaiņām jānotiek pie garīgā darba strādniekiem. Ir nepieciešama nožēla, grēku izsūdzēšana un atgriešanās. Daudziem Vārda sludinātājiem sirdī jāuzņem Kristus pārveidojošā žēlastība. Tie nedrīkst atļaut jebkādai citai lietai kavēt šo pamatīgo darbu, pirms nav par vēlu. — Letter, 51, 1886.
