Dievs nepieņems neko mazāku kā pilnīgu pakļāvību. Svārstīgi, grēcīgi kristieši nekad neieies Debesīs. Tur viņi nejustos laimīgi, jo tie neko nezina par augstajiem, svētajiem principiem, kas valda starp ķēnišķīgās ģimenes locekļiem. Patiess kristietis savas dvēseles logus vienmēr tur atvērtus pret Debesīm. Viņš dzīvo sadraudzībā ar Kristu. Viņa griba ir [192] saskaņā ar Kristus gribu. Un viņa viskarstākā vēlēšanās ir kļūt arvien līdzīgākam savam Kungam. — RH, 16.05.1907.
Mēs nevaram izmantot Svēto Garu — Svētajam Garam ir jāizmanto mūs. Ar Gara starpniecību Dievs saviem ļaudīm dod "gribu un veiksmi pēc labpatikas". (Filip. 2:13) Bet daudzi to negrib pieļaut. Tie paši vēlas būt noteicēji, un tādēļ nesaņem šo Debesu dāvanu. Svētais Gars tiek dots tikai tiem, kas pazemīgi cer uz Dievu, kas raugās uz Viņu pēc vadības un žēlastības. — DA, 672. (1898)
