Neviens netiks tiesāts par to, ka nav ņēmis vērā gaismu un atziņas, kuras tam nekad nav bijušas un kuras tas nevarēja iegūt. Bet daudzi atsakās paklausīt Kristus vēstnešu pasludinātajai patiesībai, izvēloties saskaņoties ar pasaules standartu, tādēļ soda dienā tos notiesās viņu saprātu aizsniegušās atziņas, tā gaisma, [218] kas bija iespīdējusi dvēselē. — 5BC, 1145. (1884)
Kam dota izdevība dzirdēt patiesību, bet, kas tomēr nepūlas to saklausīt un saprast, pieņemdami, ka nedzirdot uz tiem negulsies tāda atbildība, Dieva tiesā tiks atzīti par tikpat vainīgiem, kā kad viņi būtu patiesību dzirdējuši un to atmetuši. Ļaudīm, kas izvēlas dzīvot maldos, kad viņiem ir bijusi iespēja izprast patiesību, nebūs nekāda atvainojuma. Ar savām ciešanām un nāvi Jēzus salīdzināja visus nezināšanas grēkus, bet ietiepīga akluma labā nav darīts nekas. (..)
Mēs nebūsim atbildīgi par gaismu, kas nav aizsniegusi mūsu uztveres spējas, bet par to, kuru esam saņēmuši un atmetuši. Cilvēks nevar novērtēt patiesību, kas tam nekad nav pasniegta, un tādēļ arī to nevar nosodīt par gaismas neizdzīvošanu, kura tam nekad nav bijusi. — 5BC, 1145. (1893)
