Es redzēju, ka pārbaudījums ar Sabatu nevarēja sākties ātrāk, kamēr Jēzus nebija pabeidzis savu vidutāja darbu svētajā vietā un iegājis aiz otrā priekškara. Tāpēc kristieši, kas ir miruši pirms vissvētākās vietas durvju atvēršanas, beidzoties pusnakts saucienam 1844. gada septītajā mēnesī, un kas patieso Sabatu nebija ievērojuši, tagad dus cerībā, jo tiem nebija Sabata gaismas un pārbaudījuma, kas tagad ir mums kopš durvju atvēršanas. Es redzēju, ka dažus no Dieva ļaudīm sātans šajā lietā kārdināja. Viņi sāka šaubīties, vai Sabats varētu būt kā pārbaudījums mums, ja tik daudzi labi kristieši ticības cīņā ir aizgājuši dusēt, kas tomēr neievēroja patieso Sabatu. (..)
Šajās apzīmogošanas dienās sātans izmēģina jebkuru viltību, lai tikai Dieva ļaudis padarītu šaubīgus un novērstu no mūsdienu patiesības. — EW, 42., 43. (1851)
Es redzēju, ka viņa (misis Hastinga) bija apzīmogota un, dzirdot Dieva balsi, iznāks no kapa, nostāsies uz šīs zemes un būs 144 000 vidū. Es redzēju, [223] ka mums nevajag viņu apraudāt, jo viņa bēdu laikā dusēs. 2SM, 263. (1850)
Tagad uz Zemes dzīvo ļaudis, kas ir pārsnieguši astoņdesmit un deviņdesmit gadus. Dabiski, ka tādā vecumā viņiem ir zināms nespēks. Bet viņi tic Dievam, un Dievs tos mīl. Viņi ir apzīmogoti ar Dieva zīmogu un būs starp tiem, par kuriem teikts: "Svētīgi tie, kas mirst ticībā uz Kungu". — 7BC, 982. (1899)
