Neviens netiek nosodīts, kamēr nav saņēmis gaismu un ieraudzījis ceturtā baušļa uzliktos pienākumus. Bet, kad iznāks dekrēts, kas spiedīs ievērot [226] viltus sabatu, un trešā eņģeļa spēcīgais sauciens būs brīdinājis ļaudis no zvēra un viņa tēla pielūgšanas, tad līnija starp nepatieso un patieso būs skaidri novilkta. Tad tie, kas turpinās dzīvot pārkāpumā, pieņems zvēra zīmi. — Ev, 234., 235. (1899)
Kad svētdienas svētīšanu uzspiedīs ar likumu un pasaule būs saņēmusi gaismu par pienākumu pret patieso Sabatu, tad ikviens, kas pārkāps Dieva pavēli, lai paklausīti priekšrakstam, kam nav augstākas autoritātes par Romu, ar to pāvestību godās vairāk kā Dievu. Tāds cilvēks pagodinās Romu un varu, kas uzspiež šo Romas pieņemto tradīciju. Viņš pielūgs zvēru un tā tēlu.
Ja cilvēki tad atmetīs iestādījumu, ko Dievs ir pasludinājis par savu autoritātes zīmi, tā vietā pagodinot to, ko Roma izraudzījusi par sava pārākuma apliecinājumu, tad viņi līdz ar to pieņems zīmi, kas atklās uzticību Romai,— viņi pieņems "zvēra zīmi". Tomēr šī zīme tiks pieņemta tikai tad, kad dotais jautājums ļaudīm būs pilnīgi skaidrs, kad tiem vajadzēs izvēlēties paklausīt Dieva baušļiem vai cilvēku pavēlēm, tikai tad tie, kas turpinās pārkāpt Dieva likumus, būs pieņēmuši "zvēra zīmi". — GC, 449. (1911) [227]
