Man tika rādīts, ka Dieva sods nenāk tieši no Kunga, bet sakarā ar to, ka ļaudis nostājas ārpus Viņa apsardzības robežām. Viņš brīdina, labo un norāda uz vienīgo drošo ceļu, bet, ja ļaudis, kas ir saņēmuši Viņa sevišķās rūpes, izvēlas dzīvot pēc sava prāta, neatkarīgi no Dieva Gara, tad, pēc atkārtotiem brīdinājumiem, kad tie tomēr turpina iesākto ceļu, Viņš vairs nesūta savus eņģeļus, lai tie novērstu sātana uzbrukumus.
Tas ir sātana spēks, kas izraisa visas nelaimes uz sauszemes un jūrā, atnesot postu un ciešanas un lielus ļaužu pulkus darot par viņa upuriem. — 14MR 3, (1883)
Dievs savus ienaidniekus izmantos kā instrumentus to cilvēku sodīšanai, kuri, sekojot paši saviem samaitātajiem ceļiem, ir nepareizi pārstāvējuši un apkaunojuši patiesību. — PC, 136. (1894)
Tā kā Dieva Garu atraida, apbēdina un nicina, tad Tas jau no Zemes tiek atņemts. Un tiklīdz Dieva Gars ir prom, tā sākas sātana nežēlīgie darbi uz sauszemes un jūrā. — Ms, 134, 1898.
Ļaunie ir pārkāpuši sava pārbaudes laika robežu; Dieva Gars, kam tie tik stūrgalvīgi pretojās, beidzot ir atņemts. Dievišķās žēlastības neaizsargātiem, tiem vairs nav kur paglābties no ļaunuma. — GC, 614. (1911) [243]
