Kristum pārtraucot savu starpniecības darbu svētnīcā, pār tiem, kuri pielūdz zvēru un viņa tēlu un pieņem viņa zīmi (Atkl. 14:9,10), izliesies jau agrāk piedraudētās dusmas. Tās līdzināsies mocībām, kas Israēla atbrīvošanas gadījumā piemeklēja Ēģipti, tikai pirms Dieva tautas galīgās atsvabināšanas tās būs daudz plašākas un briesmīgākas. Attēlojot šos notikumus, Atklāsmes grāmatas sarakstītājs saka: "Tad piemetās ļauni, nikni augoņi cilvēkiem, kam bija zvēra zīme un kas pielūdza viņa tēlu". Jūra "kļuva par asinīm, tādām kā miroņu, un visa dzīvā radība jūrā nobeidzās". (Atkl. 16:2,3) — GC, 627., 628. (1911)
Pār Zemes iedzīvotājiem nāca mocības. Daži apsūdzēja un lādēja Dievu. Citi steidzās pie Dieva ļaudīm un lūdza padomu, kā varētu izbēgt no Viņa sodībām. Bet svētajiem nebija ko tiem teikt. Par grēciniekiem bija noritējusi pēdējā asara, izskanējusi pēdējā dedzīgā lūgšana, nolikta pēdējā nasta un dots pēdējais brīdinājums. — EW, 281. (1858) [245]
