Nākamajā mocībā saulei tiek dota vara "sadedzināt cilvēkus ar uguni". "Tā sadega cilvēki lielā karstumā (..)" (Atkl. 16:8,9). Zemes stāvokli šajā briesmīgajā laikā pravieši ir aprakstījuši šādi: "Zeme noskumusi; (..) jo tīruma pļaušana ir pagalam. Visi koki laukā ir nokaltuši, un līksmība ir nonīkusi pie cilvēku bērniem. [246] Satrūdējuši guļ zemē sēklas graudi, klētis ir tukšas. Ak, kā vaid lopi! Vēršu ganāmpulki ir apstulbuši, un uguns ir aprijusi tuksneša ganības". (Joēla 1:10-12, 17-20, Glika tulk.) "Dieva nama dziesmas tai dienā taps par kaukšanu, saka Kungs Kungs; tur būs daudz mirušas miesas, ikkatrā vietā tās klusi taps nomestas". (Amosa 8:3, Glika tulk.)
Šīs mocības nav vispārējas, jo citādi Zemes iedzīvotāji tiktu pilnīgi iznīcināti. Tomēr tās būs visšausmīgākās sodības, kādas mirstīgie jebkad piedzīvojuši. — GC, 628., 629. (1911)
