Kad kristīgās pasaules dažādo vadītāju dekrēti panāks, ka baušļu turētājiem atņems valsts aizsardzību, atdodot tos spēkiem, [260] kas vēlas viņus iznīcināt, tad Dieva tauta bēgs ārā no pilsētām un ciemiem un apvienosies pulciņos, dzīvodami tuksnešainās un vientuļās vietās. Daudzi sev patvērumu atradīs kalnu cietokšņos. (..) Tomēr daudzus no dažādām tautām, no visām ļaužu šķirām — augstus un zemus, bagātus un nabagus, melnus un baltus — saistīs visnetaisnākajā un nežēlīgākajā verdzībā. Dieva mīļotie pavadīs ļoti grūtas dienas, iekalti važās, ieslēgti cietuma kamerās, notiesāti uz nāvi, daži atstāti šķietamai bojāejai no bada tumšos un riebīgos apakšzemes cietumos. — GC, 626. (1911)
Lai gan ar vispārēju dekrētu būs noteikts laiks, kad drīkstēs nonāvēt baušļu turētājus, dažos gadījumos viņu ienaidnieki tomēr šai pavēlei vēlēsies aizsteigties priekšā, cenšoties tiem atņemt dzīvību pirms norādītā laika. Bet neviens nevarēs paiet garām varenajiem sargiem, kas būs nolikti ap katru uzticīgo dvēseli. Dažiem uzbruks, kad tie bēgs no pilsētām un ciemiem, bet pret viņiem paceltie zobeni salūzīs kā zāles stiebri. Viņus aizstāvēs eņģeļi karavīru formā. — GC, 631. (1911)
Dieva ļaudis šajā laikā neatrodas vienā vietā. Viņi ir dažādos sabiedrības slāņos un visās zemes vietās. Tos pārbaudīs pa vienam un nevis grupveidīgi. Pārbaudi vajadzēs izturēt katram atsevišķi. — 4BC, 1143. (1908)
Katra draudzes locekļa ticība tiks pārbaudīta tā, it kā pasaulē vispār nebūtu citas personas. — 7BC, 983. (1890) [261]
