No namiem un zemes īpašumiem bēdu laikā svētajiem nebūs nekāda labuma, jo tiem vajadzēs bēgt no trakojošā pūļa. Tajā laikā viņu īpašumu vairs nevarēs izlietot patiesības pasludināšanai. (..)
Es redzēju, ka daži cieši turējās pie saviem īpašumiem un nejautāja Kungam, kādi ir viņu pienākumi, tādēļ Kungs arī tiem tos neatklāja. Viņiem tika atļauts paturēt savus īpašumus, bet bēdu laikā tie viņiem kļuva tik apgrūtinoši kā kalns, kas tos gatavs nospiest; viņi vēlējās no tiem atbrīvoties, tomēr vairs nevarēja. (..) Ja vien tie ilgotos pēc padoma, tad Viņš tos pamācītu, kad un kā īstā laikā pārdot. — EW, 56., 57. (1851)
Tagad ir pārāk vēls, lai pievērstos pasaulīgām bagātībām. Drīz mājas un zeme vairs nevienam nedos nekādu labumu, jo Dieva lāsts pār šo zemi kļūst arvien smagāks un smagāks. Skan aicinājums: "Pārdodiet savu īpašumu un izdaliet to nabagiem" (Lūk. 12:33). Šo vēsti vajadzētu uzticīgi sludināt, piekodinot ļaudīm atdot Dievam Viņa īpašumus ar ziedojumiem Kunga darba turpināšanai pasaulē. — 16MR, 348. (1901)
