Viņi troņa priekšā dzied "jaunu dziesmu", dziesmu, kuru nevar iemācīties neviens cilvēks, izņemot simt četrdesmit četrus tūkstošus. Tā ir Mozus un Jēra dziesma — dziesma par atpestīšanu. Šo dziesmu var iemācīties tikai simt četrdesmit četri tūkstoši, jo tā ir dziesma par viņu piedzīvojumiem — par piedzīvojumiem, kādi nekad nav bijuši nevienai citai cilvēku grupai. "Šie ir, kas seko Jēram, uz kurieni Viņš iet". Būdami pārvērsti, viņi no zemes, no dzīvo vidus tiek uzskatīti "par pirmajiem Dievam un Jēram" (Atkl. 14:1-5). "Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām"; (Atkl. 7:14) tie gājuši [269] cauri tādam bēdu laikam, kāds nekad iepriekš nav bijis, kamēr cilvēki virs zemes dzīvo, tie izturējuši Jēkaba bēdu laika ciešanas, Dieva pēdējo sodību izliešanās laikā tie ir pastāvējuši bez Starpnieka. — GC, 648., 649. (1911)
Tas nav Viņa prāts, ka tie ielaistos strīdā par jautājumiem, kas tiem nepalīdz garīgi pieaugt, kā piemēram: Kuri tiek iekļauti simt četrdesmit četros tūkstošos? Šie Dieva izredzētie drīz kļūs zināmi bez jautāšanas. — 1SM, 174. (1901)
