Sātana pulki un bezdievīgie cilvēki sapulcēsies ap tiem un līksmosies, jo viņiem liksies, ka tiem nav nekādas iespējas izglābties. Bet viņu orģiju un uzvaras prieka vidū atskan visskaļākā pērkona dārdi. Debesis nomākušās melnas; tās apgaismo vienīgi zibens uzliesmojumi un briesmīga godība, kas parādās debesīs, kad Dievs no svētā mājokļa liek atskanēt savai balsij.
Zemes pamati dreb; ēkas grīļojas un ar briesmīgu troksni sagrūst. Jūra vārās kā katls, un visa zeme ir šausmīgi satricināta. Taisno gūstniecība ir novērsta, un priecīgi, svinīgi tie čukstot viens otram saka: "Mēs esam glābti. Tā ir Dieva balss". — 1T, 353., 354. (1862)
Kad tiem, kas godā Dieva bauslību, atņems cilvēku izdoto likumu aizsardzību, tad vienlaicīgi dažādās zemēs modīsies kustības [270] to iznīcināšanai. Tuvojoties dekrētā noteiktajam laikam, ļaudis kals slepenus plānus, kā atbrīvoties no šīs bīstamās sektas. Pieņems lēmumu vienā naktī dot izšķirošu triecienu, kas pilnīgi apklusinātu citādi domājošo un norājošo ļaužu balsi.
Dieva ļaudis — daļa cietumu kamerās, daļa paslēpusies vientuļās un klusās vietās mežos un kalnos — turpinās lūgt pēc dievišķās aizsardzības, kamēr pa visu apkārtni bruņotu vīru grupas, ļauno eņģeļu skubinātas, gatavosies savam nāves darbam. (..) Kad ļauno cilvēku pulki ar uzvaras kliedzieniem, ņirgāšanos un lāstiem būs gatavi mesties virsū savam laupījumam, zemi apklās bieza tumsa, dziļāka par vismelnāko nakti. (..)
Pusnaktī Dievs ar spēku atbrīvos savus ļaudis. (..) Sadusmoto debesu vidū būs redzama tikai viena skaidra, neaprakstāmas godības pilna vieta, no kurienes, līdzīgi lielu ūdeņu balsij, atskanēs paša Dieva teiktie vārdi: "Ir noticis" (Atkl. 16:17). Šī balss satricinās debesis un zemi. (..)
Vislepnākās pilsētas pārvērtīsies gruvešu kaudzēs. Aristokrātiskās pilis, kur pasaules lielie vīri izšķērdējuši savu bagātību, lai cildinātu paši sevi, sagāzīsies viņu acu priekšā. Saplaisās un atvērsies cietumu sienas, tā ka Dieva ļaudis, kas savas ticības dēļ tika turēti saitēs, kļūs brīvi. — GC, 635-637. (1911) [271]
