Jēzus runāja par Debesīm un pievērsa tām uzmanību, lai no mūsu aprēķiniem nekad netiktu izlaista mūžība — ST, 04.04.1895.
Paturot prātā mūžības realitāti, mēs dabīgi vienmēr domāsim par Dieva klātbūtni, un tas būs kā vairogs pret ienaidnieka uzbrukumiem; tas dos spēku un pārliecību, paceļot dvēseli pāri bailēm. Elpojot Debesu atmosfēru, mēs neelposim saindēto pasaules gaisu. (..)
Jēzus nāca, lai sniegtu priekšstatu par Debesu skaistumu un priekšrocībām, lai Debesu pievilcība kļūtu mums tuva domās un lai mēs savas atmiņas galeriju sienas izdaiļotu ar dievišķās un mūžīgās pievilcības skaistajām gleznām. (..)
Lielais Skolotājs cilvēku iepazīstināja ar nākamās pasaules iespējām. Viņš runāja par tās valdzinošo mantojumu, raugoties no sava redzesloka. (..) Ja Viņam izdevās pievērst prātu nākamai dzīvei un tās svētībām, salīdzinājumā ar šīs pasaules laicīgajām interesēm, tad šis uzkrītošais kontrasts dziļi iespaidoja cilvēka apziņu, pilnībā pakļaujot sirdi, dvēseli un visu būtni. — OHC, 285., 286. (1890) [285]
