Kad plīvurs, kas aptumšo skatu, būs atņemts, un mūsu acis redzēs tās pasaules skaistumu, no kuras tagad tikai niecīgu daļu uztveram ar mikroskopu, vai kad mēs lūkosimies uz debesu godību, kuru tagad varam nojaust tikai ar teleskopu, kad grēka nāves dvesma būs atņemta, visa zeme atklāsies [301] "Kunga, mūsu Dieva skaistumā". Ak, kas tās būs par lauku studijām! Tur pētnieks varēs lasīt radīšanas pārskatus un neatradīs neko, kas atgādinātu ļaunuma likumību. Tas varēs ieklausīties dabas balsu mūzikā un neuztvers nevienu žēlabu izpausmi vai skumju nokrāsu. (..)
Dieva bērnu izpētei būs pieejamas visa plašā Universa bagātības. Ar neatslābstošu interesi mēs iedziļināsimies nekritušo būtņu prieka un gudrības avotā. Mēs varēsim iepazīties ar laikmetu laikmetos sakrātām atziņām, kas radušās, aplūkojot Dieva roku darbu. — Ed, 303., 307. (1903)
No nāves saitēm atraisīti, tie dosies nenogurstošos lidojumos uz tālām planētām — pasaulēm, kas skuma, redzot cilvēces ciešanas, un līksmojās dziesmās, saņemdamas vēsti par kādas dvēseles izglābšanu. (..) Ar neaptumšotu skatu viņi vēros radības godību — saules un zvaigznes to sistēmās, kur tās noteiktā kārtībā riņķo ap Dieva troni. Uz visām lietām, sākot no vissīkākās līdz vislielākajai, būs rakstīts Radītāja vārds, un visur atklāsies Viņa spēka varenība. — GC, 677., 678. (1911)
