Kristus kļuva mums līdzīgs, lai savā cilvēcībā spētu aizsniegt cilvēci, bet savā dievišķībā — Bezgalīgā troni. Viņš savu krustu nolika starp Debesīm un Zemi, sakot: "Kad Es no zemes tikšu paaugstināts, [138] Es visus vilkšu pie sevis." Tā krusts kļuva par šīs piesaistes viduspunktu.
Krusta uzdevums ir uzrunāt ikvienu mirstīgo cilvēku, vedot to pāri grēka radītajam bezdibenim un savienojot ar nemirstīgo Dievu. Vienīgi krusta spēks ļaudis var šķirt no ietekmīgās savienības ar grēku. Kristus sevi upurēja, lai glābtu grēcinieku, un tie, kam grēki piedoti, kas mīl Jēzu, tiks ar Viņu savienoti. Tie uzņemsies Kristus jūgu; tomēr šis jūgs viņus neapgrūtinās un ticības dzīvi nepārvērtīs par smagu nastu. Nē, Kristus jūgs ir patiesākais līdzeklis, lai ticīga cilvēka dzīve kļūtu priecīga un laimīga. Ikviens kristietis var līksmoties, pārdomājot, kā Dievs nodeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai glābtu pasauli, "lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgu dzīvību".
