Mēs varam būt gatavi ziedot Dieva darbam savus īpašumus, bet tam būs vērtība tikai tad, ja Viņam dāvāsim arī savu mīlestības un pateicības pilno sirdi. Kas grib kļūt par uzticīgu misionāru tālos laukos, tam tādam jābūt jau mājās. Visiem, kas vēlas strādāt Kunga vīnakalnā, šiem pienākumiem jāsagatavojas, rūpīgi darbojoties tajā nelielajā zemes stūrītī, ko Viņš tiem jau uzticējis. [144]
"Ko cilvēks domā savā sirdī, tas viņš ir." Daudzās domas veido neuzrakstīto parastās ikdienas vēsturi un lielā mērā ietekmē rakstura veidošanos. Mums savas domas stingri jāuzrauga, jo katra netīrība šajā ziņā atstāj dziļu iespaidu uz dvēseli. Ļaunas domas rada ļaunuma nogulsnes prātā, bet, kopjot gaišas un tīras domas, cilvēks kļūst cēlāks. Līdz ar to tiek paātrināts garīgais pulss un vairojas spēki darīt labu. Kā lietus lāses, mitrinot zemi, lauž ceļu viena otrai, tāpat viena laba doma sagatavo sirdi nākamajai.
Visgarākais ceļojums attiecīgā brīdī prasa tikai vienu soli, bet viens otram sekojoši soļi mūs noved pie mērķa. Arī visgarākā ķēde sastāv no atsevišķiem posmiem, un, ja kaut vienā no tiem ir kāds defekts, tad nederīga ir visa ķēde. Tieši tāpat notiek ar raksturu. Līdzsvarots raksturs veidojas no atsevišķiem labi veiktiem darbiem, bet viena kļūda, kurai atļaujam palikt tā vietā, lai to uzvarētu, dara cilvēku nepilnīgu un liedz tam ieeju pa Debesu pilsētas vārtiem. Kas vēlas nokļūt Debesīs, tam savs raksturs jāattīsta bez traipa un grumbas vai citas kādas vainas. Nekas aptraipīts tur nekad nenonāks. Visā atpestīto pulkā nebūs atrodama nekāda nepilnība.
