Ja mēs esam iesakņoti un nopamatoti mīlestībā, tad būsim spējīgi līdz ar visiem svētajiem aptvert, "kāds platums, garums, augstums un dziļums" ir Kristus mīlestībai, "kas ir daudz pārāka par katru atziņu". Kāda dārga iespēja, kāds iedrošinājums! Šķīstītā un no visas netīrības atbrīvotā cilvēka sirdī iemājo Pestītājs, darot to cēlāku un svētot visu mūsu dabu, pārvēršot mūs par Svētā Gara templi. (..)
Pateicoties dzīvai ticībai, mēs paliekam Kristū, un, personīgi uzrādītās pārliecības rezultātā, Viņš paliek mūsos. Tad mūs pavada Dieva klātbūtne, un, apzinoties šo priekšrocību, mūsu domas nonāk paklausībā Jēzum Kristum, bet tālākie garīgie piedzīvojumi atkarīgi no tā, cik dzīvi mēs izjūtam šo pastāvīgo dievības klātbūtni. Tādā veidā ar Dievu staigāja Ēnohs, un ticībā Kristus paliks arī mūsu sirdīs, ja vien mēs apzināsimies, kas Viņš mums ir un kādu uzdevumu mums paredzējis atpestīšanas plānā. Mēs būsim ļoti laimīgi, ja pastāvīgi saglabāsim skaidru apziņu par lielo Dieva dāvanu pasaulei un mums personīgi.
Šīm domām ir noteicošs iespaids uz visu raksturu, un es gribētu, lai jūs atcerētos, ka vienmēr, ja vien jūs to vēlaties, jums blakus kā Sabiedrotais var atrasties Kristus. "Kas kopējs Dieva namam ar elkiem? Jo jūs [160] esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis."
