Raksturs neveidojas nejauši. To nenosaka kāds jūtu saviļņojums vai viens solis nepareizā virzienā. Katra bieži atkārtota rīcība kļūst par ieradumu, kas savukārt ietekmē raksturu vai nu uz labu, vai uz ļaunu. Cēlu raksturu var attīstīt tikai ar pastāvīgām, nenogurstošām pūlēm, katru uzticēto prasmi un dāvanu izlietojot Dievam par godu. Bet tā vietā, lai tā rīkotos, daudzi ļaujas tieksmju un apstākļu varai, un ne jau tāpēc, ka trūktu labu dotību vai spēju, bet — neizprotot Dieva ilgas [164] tiem palīdzēt, lai viņi jaunībā varētu darīt vislabāko.
Ja jaunatne šodien grib stāvēt tik stingri kā Daniēls, tai jāsasprindzina visi savi garīgie nervi un muskuļi. Kungs negrib, lai jaunieši vienmēr paliktu kā iesācēji. Viņš tiem novēl aizsniegt augstāko attīstības pakāpi. Viņš vēlas tos redzēt uz dzīves kāpņu augšējās platformas, lai no turienes varētu ieiet Dieva valstībā.
