Gudrais vīrs saka: "Piemini Radītāju savā jaunībā!" Un tāpēc pat uz brīdi nepieļaujiet domu, ka reliģija jūs grib padarīt skumjus un grūtsirdīgus, kļūstot jums par kavēkli ceļā uz panākumiem. Ticība Kristum nekādā ziņā neiznīcinās un pat nevājinās jūsu spējas. Tā neierobežos jūsu patieso laimi un prieku, tā nesamazinās interesi par dzīvi un nepadarīs jūs vienaldzīgus pret draugiem un sabiedrību. Jums nevajag savas dienas pavadīt "maisā un pelnos", vaidos un nopūtās. Tik tiešām nē! Tas, kuram Dievs vienmēr ir pirmais, pēdējais un vislabākais, pieder pie laimīgākajiem ļaudīm uz šīs Zemes. Smaids un saulains gaišums nekad nenozūd no tāda cilvēka sejas. Ticība tās saņēmēju nepadarīs rupju, nekārtīgu vai nepieklājīgu, bet gan — pilnīgi pretēji - tā to paaugstinās un izveidos cēlāku, izsmalcinās gaumi un svētos spriedumu, sagatavojot to Debesu eņģeļu sabiedrībai un tiem mājokļiem, kurus Jēzus ir aizgājis sataisīt. Nekad neaizmirsīsim, ka Jēzus Kristus ir prieka avots. Viņš nevar justies apmierināts, ja cilvēciskās būtnes ir
nomāktas, jo ļoti vēlas, lai tās būtu laimīgas. Kristiešiem ir norādījumi par daudziem laimes ieguves avotiem, un tie var nekļūdīgi noteikt, par ko var un par ko nevar priecāties. Viņi var atļauties līksmību, kas nekaitē prātam un nepazemo dvēseli, kas nepieviļ, neatstāj sliktas sekas, neizposta pašcieņu un neatņem spējas derīgam darbam. Ja tādos priekos ticīgais var piedalīties kopā ar Jēzu un tur tiek saglabāts lūgšanu gars, tad viss ir pilnīgā kārtībā. (..) [39]
