Dievs nevienam neļauj pārkāpt savas esamības likumus. Tomēr cilvēki, padodoties sātana kārdināšanām izdabāt savai nesavaldībai, augstākās spējas pakļauj dzīvnieciskām tieksmēm un kaislībām. Kad tās gūst virsroku, cilvēks, kurš radīts tikai nedaudz zemāks par eņģeļiem, kuram iespējams sasniegt visaugstāko attīstības pakāpi, nonāk sātana pārvaldībā. Ļaunais gūst vieglu pieeju tiem, kas atrodas savas apetītes verdzībā. Padodoties nesavaldībai, daži upurē pusi un citi pat divas trešdaļas no saviem fiziskajiem, garīgajiem un tikumiskajiem spēkiem, kļūdami par rotaļlietu ienaidnieka rokās.
Kas vienmēr grib skaidri izprast [237] sātana viltīgos plānus, tiem savas fiziskās noslieces jāpakļauj prāta un sirdsapziņas pārvaldībai. Labai morālei atbilstoša un enerģiska augstāko prāta spēku izlietošana būtiski sekmē kristīga rakstura attīstību. Vājām vai stiprām spriešanas spējām ir visai liels iespaids uz mūsu lietderību šajā pasaulē, kā arī uz galīgo izglābšanos. Nezināšana, kas valda attiecībā uz cilvēka fizisko dabu noteicošajiem Dieva likumiem, ir tiešām nožēlojama. Katra veida nesavaldība ir mūsu esamību uzturošo likumu pārkāpšana. Plānprātība pieņemas lielos apmēros. Sātana radītā viltus spožuma iespaidā grēks ir kļuvis pievilcīgs, un ļaunais ienaidnieks ir ļoti apmierināts, ja viņš kristīgo pasauli tās ikdienas piedzīvojumos var paturēt tirānisku ieradumu važās līdzīgi pagāniem, kas pār sevi ļauj valdīt tieksmēm.
