Ja izglītoti kristieši notrulina morālos spēkus, ļaujoties dažāda veida nesātībai, tad daudzos savos ieradumos tie ir vairs tikai mazliet pārāki par pagāniem. Sātans pastāvīgi velk ļaudis projām no glābjošās gaismas, pie ieradumiem un tradīcijām, kas nelabvēlīgi ietekmē fizisko, garīgo un tikumisko veselību. Ļaunais ienaidnieks zina, ka apstākļos, kur dominē apetītes un tieksmju prasības, fiziskā veselība un intelektuālais stiprums tiks upurēti uz sevis apmierināšanas altāra un ļaudis strauji tuvosies savai bojāejai. Bet, ja grožus savās rokās turēs apgaismots saprāts, kontrolējot un pakļaujot dzīvnieciskās tieksmes morālam spriedumam, sātana izredzes uz uzvaru būs visai mazas.(..) [238]
Lielai daļai kristīgās pasaules iedzīvotāju nav tiesību sevi saukt par kristiešiem. Viņu ieradumi, pārmērības un izturēšanās pret savu paša miesu ir apvainojoša dabas likumu pārkāpšana un runā pretī Bībeles norādījumiem. Piekopjot tādu dzīvesveidu, tie paši sev sagādā fiziskas ciešanas, novājina prātu un morālās izšķiršanas spējas.
