Laiks, kuru mēs izlietojam ķermeņa stiprināšanai, nav pazaudēts. Skolnieks vai students, kas pastāvīgi ir noliecies pār savām grāmatām un tikai nedaudz izkustas svaigā gaisā, kaitē pats sev. Lai spētu veikt jebkuru labu darbu, ir būtiski nepieciešams atbilstošs atsevišķu ķermeņa locekļu un spēju treniņš. Ja ilgstoši tiek noslogotas smadzenes, bet citi orgāni paliek bezdarbībā, fizisko un garīgo spēju stiprums tikai samazinās. Ķermeņa fiziskajai pusei tiek nolaupīts veselīgais tonuss, prāts zaudē svaigumu un enerģiju, un rezultātā iestājas slimīgs uzbudinājums.
Lai ļaudis varētu priecāties par labi līdzsvarotu prātu, ir jāattīsta visi mūsu esamības spēki. Šajā pasaulē ir daudz vienpusīgu cilvēku, kuru spējas ilgāku laiku lietotas nevienmērīgi, tāpēc dažas no tām ir bezdarbībā panīkušas. Tā daudzu jauniešu audzināšana izvēršas par kļūdu, kad viss tiek koncentrēts uz studijām, kamēr dzīves praktiskās vajadzības paliek neievērotas. Lai iegūtu līdzsvarotas prāta spējas, garīgo piepūli vajadzētu sabalansēt ar attiecīgi piemērotu fizisko darbu, tā ka līdzvērtīgi attīstītos visi būtnes spēki. [240]
