Daži studenti ar visu savu būtni nododas mācībām un koncentrē prātu vienīgi uz izglītības iegūšanu. Tie nodarbina smadzenes, bet ļauj panīkt fiziskajiem spēkiem. Līdz ar to smadzenes tiek pārslogotas, bet muskuļi, nepietiekoši vingrināti, atslābst. Pēc mācību iestādes absol-vēšanas ir acīm redzams, ka izglītība iegūta uz dzīvības spēku rēķina. Viņi ir studējuši dienu un nakti, gadu pēc gada, sasprindzinot savus garīgos spēkus, bet kļūdījušies, nenodarbinot ķermeņa muskuļus.(..)
Jaunas meitenes dažreiz nododas studijām, atstājot novārtā izglītošanos tajās jomās, kas praktiskai dzīvei ir pat svarīgākas par grāmatu gudrību, un tā, mācību kursu beidzot, viņas iziet dzīvē kā invalīdes. Ilgstoši uzturoties slēgtās telpās un par maz kustoties svaigā gaisā un Dieva dāvātajā saules gaismā, tās nav domājušas par savu veselību. Šīs jaunās sievietes skolu varēja atstāt spirgtas un veselas, ja vien studijas būtu savienojušas ar pienākumu pildīšanu mājas dzīvē un fiziskiem vingrinājumiem brīvā dabā.
Veselība ir dārga manta. Tā ir visbagātākais mirstīgām būtnēm uzticētais īpašums. Labklājība, gods un zināšanas tiek pirktas pārāk dārgi, ja par tām jāsamaksā ar veselības zaudēšanu. Nevienā no iepriekš minētajām jomām mēs nejutīsimies laimīgi, ja pietrūks veselības. [241]
