Spēks, ko lūgšanā saņemam no Kunga, mūs uztur ikdienas dzīves pienākumos, bet kārdinājumi, ar kuriem pastāvīgi sastopamies, dara lūgšanu nepieciešamu. Lai mēs Dieva spēkā ticībā tiktu pasargāti, mūsu ilgām nemitīgi klusībā jāpaceļas pretī Debesīm. Kad apkārtējie iespaidi tiecas atšķirt no Kunga, mums nenogurstoši jāsauc pēc palīdzības un spēka. Ja to nedarīsim, tad nekad nespēsim atteikties no lepnības un pretoties grēcīgo kārdinājumu varai, kas ved prom no Pestītāja. Patiesības gaisma, šķīstot mūsu dzīvi, atklās sirdī paslēptās grēcīgās tieksmes, kas tur cīnās, lai gūtu virsroku, un rādīs, cik nepieciešami ir no visa spēka pretoties ļaunajam, lai Jēzus nopelnā kļūtu par uzvarētājiem. [249]
